10800-1
Tēvs, māte vaicaja,
Gribi, meitiņ, vīra?
Traks tēvs, traka māte,
Vaicadami!
Putniņam mežâ,
Tam savs draudziņš,
Kapēc cilveks
Nemīlès?

31521-0
Vagars nāk, vagars nāk,
Liela nūja padusê!
Strādajat, darbenieki,
Ar to nūju dabusiet.

30049-2
Citi puiši pīckas vija,
Es baroju kumeliņu.
Kad es gāju sievas ņemtu,
Kauna gan neredzeju:
Citi pīckas sprādzinaja,
Es tik grožus vīcinaju.

13250-16
Jāju, jāju garu ceļu,
Ceļam gala nezinaju.
Jāj' pie vienas zaļas birzes,
Griezu šķetru padusê.
Jāju,jāju garu ceļu,
Ceļam gala nezinaju.
Izjāj' no tàs zaļas birzes,
Ieraug' vienu augstu kalnu.
Nu ar rikšiem, nu ar lēkšiem
Uz to vienu augtu kalnu.
Dajāj' nu pie augsta kalna,
Ieraug' vienu lielu ciemu.
Nu ar rikšiem, nu ar lēkšiem
Uz to vienu lielu ciemu.
Dajāj nu pie liela ciema,
Metu šķetru sētmalâ.
No tàs šķetras būšķešanas
Uztrūkàs ciema suņi;
No ta suņu trūkumiņa
Iztek trīs zeltenites.
Divas mani pašu ņēma,
Trešà manu kumeliņu.
Ieliek manu kumeliņu
Triju staļļu dibenâ,
Triju staļļu dibenâ
Aiz deviņàm atslēgàm.
Ieved pašu istabâ,
Paceļ man liepas krēslu,
Paceļ man liepas krēslu,
Pienes man kļava galdu.
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek man drusku pagulèt.
Ne es ēdu, ne es dzeru,
Tikai drusku paguleju.
Noskatos guledams,
Ko darija jaunas meitas.
Viena šuva, otra auda,
Trešà zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķetereja;
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani glabasat,
Žēlabâs nomirušu?
Sarkan' rožu dārziņâ
Zem magoņu lapiņàm.
Tur uzauga skaista puķe
Deviņiem zariņiem;
Tur jāj jauni kara vīri
Ik rītiņus puškoties;
Tur teceja jaunas meitas
Ik rītiņus kroņus vīt.
Appušķojšies, sataisijšies,
Ieiet Māras baznicâ.
Prasa Māra raudadama:
Kas ta tāda skaista puķe?
Ta nebija skaista puķe,
Ta bij puiša dēselite.

7833-4
Tu, puisiti, teļa purna,
Tu uz mani nedomà,
Man vietiņa jau zinama,
Pūru steidzu darinàt.

3307-0
Es māmiņai viena meita,
Krējumiņa laizitaja;
Kurš puisitis mani ņems,
Lai kar ķērni vadzitî.

30905-0
Cūka brida pār upiti,
Naudas kule mugurâ;
Būt' ta cūka nebridusi,
Nebūt naudas šai zemê.

34465-1
Dodat manu paladziņu,
Lai es bēgu bāliņôs:
Es redzeju tautas dēlu,
Buļļa ragu cilajot.

26296-9
Ka man tikt, ka man tikt
Sav' māsai panākstîs,
Es sasitu tautu galdu
Deviņiem gabaliem.
Tautàm bija galda žēl,
Man māsiņas vairak žēl;
Tautas galdu mežâ cirta,-
Kur bij man māsu ņemt?

20285-0
No acìm vien pazinu
Lielsirdigu tēva dēlu:
Platas acis, sārti vaigi
Kà uguns dzirkstelites.