17247-3
Protu, protu, redzu, redzu,
Es mātei nemīleju:
Citus bērnus gulèt sūta,
Mani sūta tautiņâs.

5899-1
Garam gāju lielu ciemu,
Rokâ nesu vaiņadziņu,
Lai ta mani neredzeja,
Liela ciema dēlu māte.

21352-1
Smuka brāļa līgaviņa,
Gultiņâ guledama;
Kad jaiet rijiņâ,
Iet kà lācis ņurdedama.

17976-0
Kà vējiņš es aizskrēju
Ar to savu vedamo,
Ar to savu vedamo,
Ar bāliņa līgaviņu.

201-0
Es nedrīkstu še dziedàt,
Šo vērišu trīcinàt:
Es nebiju še augusi,
Še vijusi vainadziņu.

17750-0
Tà dari, meitiņa,
Mācija māmiņa:
Neliedz maizes arajam,
Ne savam ganiņam.

27311-2
Vai, Dieviņi, galva sāp,
Es vairs ilgi nedzīvošu!
Paliks mana cepurite
Appuškota, nevalkata;
Paliks manis kumeliņis
Apseglots, neizjāts;
Paliks mana līgaviņa
Sadereta, nepārvesta.

10569-0
Puisi, puisi punduriti,
Zirgi rudzu rugajâ,
Es meitiņa kà liepiņa,
Man gosniņas ābulâ.

18327-0
Reiz' uz reizes klanijos,
Meitu mātes lūgdamies;
Kad meitiņa rociņâ,
Knip' uz knipas parādiju.

13250-11
Gāju, gāju vienu dienu,
Neka laba nedabuju;
Gāju otru, gāju trešu,
Dabuj' vasku riteniša.
No ta vasku riteniša
Nopirk' bēru kumeliņu.
Uzjāj' vienu augstu kalnu,
Ieraudziju zaļu ciemu.
Sviežu šautru sētmalê,
Satrūkàs ciema suņi.
Izskrien divas zeltenites,
Trešà veca māmaliņa.
Pašu vede ustabâ,
Kumeliņu stallitê,
Paceļ man melda krēslu,
Davelk man liepas galdu,
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek naktiņu pārgulèt.
Guledams noraudziju,
Ko dar' ciema zeltenites.
Viena ada, otra vērpa,
Trešà raksta zīdautiņu,
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura raksta zīdautiņu;
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Žēlabâs nomirušu?
-Tur mēs tevi glabasami,
Skaistâ rožu dārziņâ.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiem.
Ik svētdienas meitas nāce
Vainadziņus darinàt;
Novijušas vainadziņus,
Aiziet Māras baznicâ.
Māra prasa raudadama:
Kur, meitiņa, tādu ņēmi?
-Rìgâ pirku, naudu devu,
Vāczemêi kaldinaju.
-Ko jūs, meitas, melojati,
Ta ir puiša dvēselite,
Ta ir puiša dvēselite,
Žēlabâs nomiruša.