|
Izvērstā meklēšana
Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).
Meklēja iesūtītāju b��rzi���� r. Rezultāti: 411 - 420 no 2241 9916-1
Gauži manim sirds sāpeja,
Kad es sava neredzeju;
Nu es savu ieraudziju,
Kà sauliti uzlecot. 10560-1
Puiši mani nepreceja,
Vecu meitu domadami:
Man galviņa pieputejse,
Kviešu miltus sijajot. 18284-0
Dancaj' manis kumeliņis
Uz visàm kājiņàm;
Tautu meita mugurâi
Kà brūklite nosārkusi. 13041-14
Veca liepa cauru vidu
Gaida bišu ielienot;
Novecojsi mātes meita
Gaida mani uzaugot. 1496-1
Mīļà māmiņa, še tava naudiņa,
Nešu man pāditi, lai nesu dieti. 26551-14
Māte mani tālu deva,
Par deviņi novadiņi;
Devitâ gadiņâ
Pie māmiņas sērsti nācu.
Viens bāliņš vārtus vēra,
Otris jūdza kumeliņu;
Viena mārša durvis vēra,
Otra sedza villainites;
Pats tētiņš tecin tek
Kumeļam auzas dot.
Mana veca māmuliņa
Paceļ krēslu raudadama,
Paceļ krēslu raudadama,
Jautà labu dzīvošanu.
Gana laba šim brīžam,
Būt' visâ mūžiņâ. 26183-0
Ar Dievinu, jaunais svaini,
Sērstu vairs nenācišu:
Māsiņ' vada raudadama,
Tu vārdiņa nesaciji. 12053-8
Tautu dēlis lielijàs,
Ņemt sieviņu kà puķiti.
Ņem, dēliņ, ļaužu bērnu,
Lai aug puķe dārziņâ. 34039-4
Man bij viena balta pupa,
Es nezinu, kur stādìt,-
Stādu rožu dārziņâ,
Stādu smilkšu kalniņâ?
Ta uzauga liela gaŗa
Līdz pašàm debesìm.
Es uzkāpu debesîs
Pa tim pupas zariņiem.
Es redzeju Dieva dēlu
Kumeliņu sedlojam.
Saule veda vedekliņu
No Vāczemes šâi zemê.
Dieva dēlis līdza jāja,
Mežiem galus puškodams:
Liepai lika zelta zarus,
Ozolam sudrabiņa,
Mazajam bērziņam
Zaļa vaŗa vainadziņu,
Sīkajam kārklišam
Uzmauc zelta gredzentiņu. 9038-0
Vēja lauzta ta priedite,
Kam skaliņi gaiši deg;
Puišu smieta ta meitiņa,
Nakti miega neguleja. Meklēja iesūtītāju b��rzi���� r. Rezultāti: 411 - 420 no 2241 |
