32879-0
Nāciet šurpu, sudraboti,
Mēs zeltitas neiesim,
Mēs zeltitas neiesim
Savu zeltu birdinàt.

11926-2
Kas to ceļu izrakstija
Ar tiem koka pakaviem?
Pēternieki izrakstija,
Pienavnieces lūkodami.
Kas to ceļu izrakstija
Ar sudraba pakaviem?
Pienavnieki izrakstija,
Pēternieces lūkodami.

24272-3
Tautu meita gūgojàs,
Vaiņadziņš ausis grauza.
Maksà man, tautu meita,
Es pateikšu bāliņam,
Es pateikšu bāliņam,
Noņems tavu vaiņadziņu.

29356-2
Pēternieku puiseniņi
Uz kalniņa cūku zīda;
Kad redz ciema meitentes,
Ievelk cūku lejiņâ.

4887-0
Grieziet ceļu, grieziet ceļu,
Bārenites Laime brauc:
Simtiem dzina govis, vēršus,
Simtiem bērus kumeliņus.

5037-3
Man pazuda māmulite
Miglaiņâ rītiņâ.
Bērzu birzi izlociju
Pa vienam žuburam,
Birzes vidû ieraudziju,
Divas baltas mazgajàs;
Viena mana māte bija,
Otra mana mīļa Laima.
Māte teica: Ej projam!
Mīļa Laima: Atnāc šurp!
Mīļa Laima man iedeva
Baltu zīžu nēzdodziņu.
Iedodama, ta sacija:
Mazgà rīta rasiņâ,
Mazgà rīta rasiņâ,
Kar sudraba birziņâ.
Ik rītiņus tur atjāja
Dieva dēli slaucities.
Slaucidamies tà sacija:
Ko dosim bārenei?
Viens mēs dosim govis, vēršus,
Otris bērus kumeliņus;
Tam trešam nav ko dot,
Tas dos zemes arajiņu.-
Šķiraties krūmi, meži,
Nu ved tautas bāreniti:
Pulkiem dzina govis, vēršus,
Pulkiem bērus kumeliņus;
Vēl pūriņis pakaļ nāca
Ar deviņi bāleliņi.

5193-1
Priede, egle locijàs,
Redz paegli nocertam;
Mātes meita gauži raud,
Redz sērdieni aizvedam.

6466-0
Meitiņàm, māsiņàm
Liela skāde notikuse:
Zēni sētu salauzuši,
Cūkas rozes izrakušas.

14158-0
Mazgà, meitiņ, baltas rokas,
Ķemmè matus, sien ar bantèm!
Divi jāj ar sirmiem zirgiem,
Diezin kur tie griezisies.-
Paši akli, zirgi klibi,
Tie aizjāja citu ceļu.

25897-0
Vai, Dieviņi, vai, Dieviņi,
Ko bāliņi padarija:
Brāļi mani iedevuši
Lācauziņu arajam.