31010-0
Straujupite tecedama
Mani līdzi aicinaja.
Tec, upite, viena pate,
Mani raud māmuliņa.

24507-3
Tautu dēla mīļi vārdi
Nojem manu vainadziņu;
Vaj tev būs tādi mīļi
Visu mūžu dzīvodam?

11087-1
Div' puķites ezerê,
Rauju vienu, rauju otru;
Div' meitiņas māmiņè,
Precu vienu, precu otru.

12342-0
Smagi krāca sila priede,
Smalka lietus pielijuse;
Gauži raud tautu meita,
Bez araja palikuse.

28194-0
Es pupeņis ravádama,
Apravèju magaņeņu;
Pupai zíd zalta zídi,
Magaņeņai sudobreņa.

13256-0
Es gan redzu, es gan redzu,
Roze man mērķi rāda:
Caur sētiņu izaugusi
Otras sētas dārziņâ.-
Par nedeļu svētu rītu
Jāju tautu sētiņâ,
Jāju tautu sētiņâ,
Jautaj' rožu ravetajas.
Jem, māmiņ, atslēdziņas,
Iesim rožu dārziņâ,
Iesim rožu dārziņâ
Meklèt rožu ravetajas.
Izmekleju rožu darzu,
Visas rozes locidams,
Pie pēdeja rožu krūma
Radu rožu ravetaju.
Labrīt, ciema zeltenit,
Ar gaidiji svešus ļaudis?
-Ko tu nāci, kas tev' veda,
Ne es tevis aicinaju.
-Es mekleju man vajaga
Sīku rožu ravetajas,
Sīku rožu ravetajas,
Smalku kreklu audejiņas.
-Būtu pati gan gājusi,
Žēl man sava rožu dārza,
Žēl man sava rožu dārza,
Savas vecas māmelites.
Trīs gadiņus balta roze
Pēc manim noraudaja:
Kur mana sējeja,
Kur laistitaja?
Kur mana ziediņu
Rāvejiņa?
Vējs manus ziediņus
Novēcinaja,
Ūdens saknites
Iztrūdinaja!
Būt' zemite viegla bijsi,
Kà tàs manas villainites,
Es būt' savu rožu dārzu
Tautâs līdzi aizvedusi.

5838-0
Es mātè viena meita,
Man sudraba vainedziņs;
Lai lūkè tāds dēliņs,
Kas sudraba jostu jož.

28102-0
Prieki bija arajam,
Prieks araja līgavai,
Redzej' savu rudzu lauku
Zelta miglu miglojam.

26842-0
Es gan redzu, es gan redzu,
Tautiets mani vairs nemīl:
Visus manus mīļus vārdus
Teic manai māsiņai.

12351-0
Spiež, bāliņ, uz acim
Savu caunu cepuriti,
Raugies zem', raugies tāļ'
Sev raženu līgaviņu.