13254-0
Es aizjūdzu raibu zaķi
Rakstitâs kamanâs,
Rigâ manim gaisma ausa,
Vāczemê saule lēce;
Uz tàm Prūšu robežàm
Meitu māte vārtus vēra.
Sāk ta meitu māmuliņa
Ar manim runaties,
Ar manim runaties,
Par kumeļu brīnities.
-Kuras zemes tu, puisiti,
Kur audzets kumeliņš?
-Atmin', meitu māmulite,
Simtu mārku aizmaksašu.
-Maksà vēl otru simtu,
Tad nevaru atminèt.
-Mežâ audzis kumeliņš,
Atvasèm ēdinats,
Atvasèm ēdinats,
Rīta rasu dzirdinats,
Rīta rasu dzirdinats,
Egles skuju nosukats.
Pats es augu tīrumâ
Pie tēviņa, māmuliņas.-
Līdz māmiņu atceros,
Sāk man ātri žagi raut,
Sāk man ātri žagi raut,-
Vaj māmiņa piemineja?
Vaj māmiņa piemineja:
Kur līgsmo mans dēliņš?
Vaj Krievôs, vaj Leišôs,
Vaj dziļâ Vāczemê?
Ne Krievôs, ne Leišôs,
Ne dziļâi Vāczemê,
Es līgsmoju šo naksniņu
Uz tàm Prūšu robežàm,
Uz tàm Prūšu robežàm
Pie tàs meitu māmulites,
Pie tàs meitu māmulites,
Pie tàs savas sirdspuķites.

5669-0
Lepnis bija mans brālits,
Vēl lepnaka es māsiņa:
Brāļam bija santa kurpes,
Man bij zīža villanite.

1252-0
Tautiets mani jaunu ņēma,
Solij' jaunu paglabàt;
Ij gadiņa negaidija,
Kad par vecu pataisija.

24249-3
Kristiņiem, zariņiem
Tautu meitas vainadziņš;
Tie kristiņi, tie zariņi
Pieviļ manu bāleliņu.

5278-2
Luste, luste jaunajam!
Kāda luste vecajam?
Tik vien lustes vecajam,
Kad uzkāpa krāsmalâ.

980-4
Gana mani labu dziesmu,
Tàs apēda pavasars:
Šim dziesmiņa, tam dziesmiņa
Par maizes gabaliņu.

22673-1
Vīra māte tà sacija,
Ka es stipri neplūcot.
Lai veln plūca tavus matus,
Kà es plūcu kaņepites.

10690-1
Dails zirdziņš, dails arajs
Viņâ lauka maliņâ.
Dod, Laimiņ, to zirdziņu,
To dailo arajiņu!

19909-0
Dzērejs puisis priecajàs,
Mani skaistu ieraudzij's.
Labak lēcu upitê,
Ne dzēraja rociņâ;
Labak upes raudavite,
Ne dzēraja līgaviņa.

12907-1
Lai bēdaja, kas bēdaja,
Es par puisi nebēdaju.
Vienu pāru arklâ jūdzu,
Otru jūdzu ecešâs,
Trešo pāru pataupiju,
Ko braukt mežâ žagarôs.
Izbraukaju puru purus,
Kà ar jauniem kumeļiem.