3537-0
Tec, upite, gana strauji,
Sit putiņas maliņâ;
Audz, māsiņa, gana liela,
Kaunies maza bāleliņa.

31324-1
Kundziņš manu kumeliņu
Uz dāldera dancinaja;
Kumeļam sviedri bira,
Man birst gaužas asariņas.
Ņemu savu zirgu deķi,
Slauku sviedrus kumeļam;
Ņemu savu nēzdauciņu,
Slauku savas asariņas.

12291-0
Sarkanais āboliņš,
Tārpiņš tavu vidu ēd;
Dižanà mātes meita,
Netikusi bāliņôs.

23705-1
Dieveram nevedišu
Savu radu līgaviņas,
Kam tas man neaizjūdza
Vienreiz sava kumeliņa.

18985-2
Neviens kungs tà nejāj,
Kà jāj mani bāleliņi:
Caur siliņu pieši spīd,
Meža galâ cepurites.

12650-1
Silâ iemu, silâ teku,
Silâ manim lieli prieki:
Silâ guļ jauni puiši,
Priedê kājas saspēruši,
Zarâ kārtas cepurites,
Krastâ krauti zobentiņi.

32119-0
Meitas, manas meitenites,
Ne manam prātiņam;
Kumeliņis, zobentiņis,
Tie manam prātiņam.

13250-16
Jāju, jāju garu ceļu,
Ceļam gala nezinaju.
Jāj' pie vienas zaļas birzes,
Griezu šķetru padusê.
Jāju,jāju garu ceļu,
Ceļam gala nezinaju.
Izjāj' no tàs zaļas birzes,
Ieraug' vienu augstu kalnu.
Nu ar rikšiem, nu ar lēkšiem
Uz to vienu augtu kalnu.
Dajāj' nu pie augsta kalna,
Ieraug' vienu lielu ciemu.
Nu ar rikšiem, nu ar lēkšiem
Uz to vienu lielu ciemu.
Dajāj nu pie liela ciema,
Metu šķetru sētmalâ.
No tàs šķetras būšķešanas
Uztrūkàs ciema suņi;
No ta suņu trūkumiņa
Iztek trīs zeltenites.
Divas mani pašu ņēma,
Trešà manu kumeliņu.
Ieliek manu kumeliņu
Triju staļļu dibenâ,
Triju staļļu dibenâ
Aiz deviņàm atslēgàm.
Ieved pašu istabâ,
Paceļ man liepas krēslu,
Paceļ man liepas krēslu,
Pienes man kļava galdu.
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek man drusku pagulèt.
Ne es ēdu, ne es dzeru,
Tikai drusku paguleju.
Noskatos guledams,
Ko darija jaunas meitas.
Viena šuva, otra auda,
Trešà zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķetereja;
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani glabasat,
Žēlabâs nomirušu?
Sarkan' rožu dārziņâ
Zem magoņu lapiņàm.
Tur uzauga skaista puķe
Deviņiem zariņiem;
Tur jāj jauni kara vīri
Ik rītiņus puškoties;
Tur teceja jaunas meitas
Ik rītiņus kroņus vīt.
Appušķojšies, sataisijšies,
Ieiet Māras baznicâ.
Prasa Māra raudadama:
Kas ta tāda skaista puķe?
Ta nebija skaista puķe,
Ta bij puiša dēselite.

11305-0
Meitas mani mazu kūla,
Pa nātrèm viļadamas.
Ai, meitiņas, nekuliet,
Es būš' jūsu brūtganiņš.

11064-2
Bij man sniedze audzejama
Smalkâ lazdu krūmiņâ;
Kad gribeju, tad pabēru
Dzeltenàs linsēkliņas.
Man bij brūte audzejama
Aiz kalniņa ciemiņâ;
Ik vakara aplūkoju,
Ko dar' mana līgaviņa.