13250-40
Saglaudiju gludu galvu,
Sasegloju kumeliņu,
Saseglojis kumeliņu,
Ielaižos garu ceļu.
Divi dienas mežâ jāju,
It nenieka neredzeju;
Kad es jāju trešu dienu,
Ieraudziju lielu ciemu.
Pielaužos šautru klēpi,
Sviežu šautrus sētmalâ.
Satrūkàs ciema suņi,
Iztek ciema zeltenites.
Divi mani pašu veda,
Trešà manu kumeliņu.
Ieved mani istabâ,
Kumeliņu stallitî.
Ievedušas istabâ,
Pieceļ man goda krēslu,
Pieceļ man goda krēslu,
Pievelk man liepas galdu,
Pievelk man liepas galdu,
Uzliek Dieva mielastiņu,
Uzliek Dieva mielastiņu,
Uzliek baltus biķerišus.
Lūdz man ēst,lūdz man dzert,
Lūdz naksniņu pārgulèt.
Taisa man mīkstu vietu
Tumsajâ kaktiņâ.
Noraugos guledamis,
Ko dar' ciema zeltenites.
Viena auda,otra meta,
Trešà raksta zīdautiņu.
Man, māmiņa, to meitiņu,
Kura raksta zīdautiņu;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Bēdiņâs nomirušu?
Raksim rožu dārziņâ
Zem roziņas lapiņàm.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Jāj tur vecs, jāj tur jauns,
Ne zariņu nenolauž;
Atjāj pats Dieva dēls,
Nolauž pašu virsuniti,
Nolauž pašu virsuniti,
Aizpuško cepuriti,
Aizpuško cepuriti,
Nojāj Māras baznicâ.
Saka Māra zīledama:
Tie nevaid liepas ziedi,
Ta ir puiša dvēselite,
Meitu bēdâs nomiruša.
Saglaudiju gludu galvu,
Sasegloju kumeliņu,
Saseglojis kumeliņu,
Ielaižos garu ceļu.
Divi dienas mežâ jāju,
It nenieka neredzeju;
Kad es jāju trešu dienu,
Ieraudziju lielu ciemu.
Pielaužos šautru klēpi,
Sviežu šautrus sētmalâ.
Satrūkàs ciema suņi,
Iztek ciema zeltenites.
Divi mani pašu veda,
Trešà manu kumeliņu.
Ieved mani istabâ,
Kumeliņu stallitî.
Ievedušas istabâ,
Pieceļ man goda krēslu,
Pieceļ man goda krēslu,
Pievelk man liepas galdu,
Pievelk man liepas galdu,
Uzliek Dieva mielastiņu,
Uzliek Dieva mielastiņu,
Uzliek baltus biķerišus.
Lūdz man ēst,lūdz man dzert,
Lūdz naksniņu pārgulèt.
Taisa man mīkstu vietu
Tumsajâ kaktiņâ.
Noraugos guledamis,
Ko dar' ciema zeltenites.
Viena auda,otra meta,
Trešà raksta zīdautiņu.
Man, māmiņa, to meitiņu,
Kura raksta zīdautiņu;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Bēdiņâs nomirušu?
Raksim rožu dārziņâ
Zem roziņas lapiņàm.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Jāj tur vecs, jāj tur jauns,
Ne zariņu nenolauž;
Atjāj pats Dieva dēls,
Nolauž pašu virsuniti,
Nolauž pašu virsuniti,
Aizpuško cepuriti,
Aizpuško cepuriti,
Nojāj Māras baznicâ.
Saka Māra zīledama:
Tie nevaid liepas ziedi,
Ta ir puiša dvēselite,
Meitu bēdâs nomiruša.
Avots: 319c Viss no avota»
Krājums: Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija Viss no krājuma»
Iesūtītājs: Plaudis J. Viss no iesūtītāja»
Apriņķis: Jaunjelgavas apr. Viss no apriņķa»
Pagasts: Nereta Viss no pagasta»
Kategorija: Tautu dēls dodās, precības nolūkā, svešumā. Viss kategorijā»
Krājums: Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija Viss no krājuma»
Iesūtītājs: Plaudis J. Viss no iesūtītāja»
Apriņķis: Jaunjelgavas apr. Viss no apriņķa»
Pagasts: Nereta Viss no pagasta»
Kategorija: Tautu dēls dodās, precības nolūkā, svešumā. Viss kategorijā»
