Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).
33840-0
Lec, Saulite, rītâ agri,
Noej laiku vakarâ,
No rītiņa sildidama,
Vakarâ žēlodama.
8033-0
Jo es malu maļamo,
Jo man bēra beramo.
Nu maizites gribetos,
Kaut māmiņa devejiņa.
4485-0
Bārenite nabadzite
Grūti pelna villanites:
Vienu roku dzirnus grieza,
Otru slauka asariņas.
16517-0
Mauj gotiņas, raudu pate,
Tautu lauku pāriedama:
Mauj gotiņas āboliņa,
Pate raudu māmuliņas.
6119-0
Silâ eimu, silâ teku,
Silâ guļu launadziņu;
Pie priedites galvu liku,
Zarâ kāru vaiņadziņu.
Cik priedei zaru, skuju,
Tik vizuļu vaiņagâ.
17730-5
Proties pate, neprašiņa,
Tautiņâs aizgājusi:
Noauj kājas, paceļ krēslu,
Vecakam dieveram.
30894-5
Migla, migla, liela rasa,
Mūs' bāliņi pieguļâ.
Sūta mani māmulite:
Ej, meitiņa, lūkoties,
Ej, meitiņa, lūkoties,
Vaj ir visi bāleliņi,
Vaj ir visi bāleliņi,
Vaj ir visi kumeliņi.
Iraid visi, iraid visi,
Pastariša vien nevaid.
Pastaritis aizteceja
Gar upmali dziedadams,
Gar upmali dziedadams,
Ievas ziedus braucidams.
Ievas ziedu sniedzoties,
Iekrīt pats upitê.
Upe viņu nepanesa,
Iesit viļņi Daugavâ.
Daugaviņa nepanesa,
Iesit viļņi jūriņâ.
Teku, teku raudadama,
Bāleliņu mekledama.
Tecedama uzteceju
Vienu lielu augstu kalnu.
Es uzkāpu kalniņâ
Pašâ kalna galiņâ,
Es redzeju visu jūru,
Visus jūras zvejnieciņus.
Ieraudziju jūriņâ
Trīs zvejniekus laiviņâ,
Zelta laiva, zīžu tīkli,
Sudraboti airu gali.
Dievs palīdz, zvejnieciņi,
Redzejiet man' bāliņu?
-Ai, godiga mātes meita,
Kāds bij tavis bāleliņš?
-Smuks puisitis, sarkanbaltis,
Dzelteniemi matiņiem.
-Vai, godiga mātes meita,
Tāds guļ jūras dibenâ.
-Vai, godigi zvejnieciņi,
Velciet viņu maliņâ.
-Ai, godiga mātes meita,
Ko maksasi par vilkumu?
-Vienam došu slēžu kreklu,
Otram zīžu nēzdodziņu,
Tam trešam nav ko dot,
Tam es pate piederešu,-
Ne vienam, ne otram,
Tik pašam stūrmanim.
Stūrmanitis gudris vīrs,
Tas māceja laivu griezt,
Tas māceja laivu griezt,
Pret ziemeli saturèt,
Pret ziemeli saturèt,
Pretim manu bāleliņu
2036-5
Māmiņ' mani atstājusi,
Kà vistiņa cāļus savus;
Cāļi tek pulciņâ,
Kur bij man vienam (vienai) iet.
8461-7
Kà nošņurka maža irbes,
Pa krūmiem ložņadamas (ložņajot),
Tà nodila ļaudìm mēles,
No manim runajot.
12844-0
Grienvaltiešu jauni (veci) puiši
Staigà ausis nolaiduši;
Kad ierauga Iecavnieces,
Saceļ ausis kà lemešus.
