24945-6
Kas kaiteja puisišam
Lustigam nedzīvot?
Pats pārgāja sētiņâ,
Pats aizjūdza kumeliņu,
Pats aizjūdza kumeliņu,
Pats aizbrauca tautiņâs,
Pats aizbrauca tautiņâs,
Pats atveda līgaviņu;
Pats atveda līgaviņu,
Pats ielaida klētiņâ,
Pats ielaida klētiņâ,
Pats gultiņu ùztaisija,
Pats gultiņu ùtaisija,
Pats pieņēma klāt gulèt.
Guli, mana līgaviņa,
Uz manàm rociņàm,
Kad rociņu nogulesi,
Tad es tevi modinašu.-
Mosties, mana līgaviņa,
Jau rociņa noguleta!
Modusies, līgaviņa:
Vai, Dieviņ, galva sāp!
Es par galvu nebēdatu,
Kad es kļūtu pie māmiņ'.
Es sūdzetu māmiņai
Šìs naksniņas gulejum'.
-Nesūdz, mana līgaviņa,
Tava paša vaine bij,
Tava paša vaine bij,
Kam rociņu noguleji.