31977-0
Es, karâ aiziedams,
Atpakaļ lūkojos:
Kura meita gauži raud,
Ta būs mana līgaviņa.

31978-6
Es, karâ nùídams,
Ryndzî grìžu kumeļeņu,
Atsavèru atpakaļ,
Kas pec maņa gauzi raud.
Divi stòv zam bèrzeņa,
Obi divi gauzi raud.
Vína beja mun' mameņa,
Ùtra muna ļaùdaveņa.
Gauži raud mun' mameņa,
Mani mozu aùkļèjuse,
Veļ gaužók ļaùdaveņa,
Tai nùjèmu vainudzeņu,
Tai nùjèmu vainudzeņu
Pošâ zídu laìceņâ,
Pošâ zídu laìceņâ,
Pošâ bàdu dìneņâ.

31978-1
Es karâi aiziedams,
Atpakaļu skatijos;
Raud māmiņa, raud māsiņa,
Vēl gaužaki līgaviņa.

31978-9
Uz kariņu aizjādamis
Atskatosi atpakaļu,
Atskatosi atpakaļu,
Kas raud gauži pakaļâi.
Gauži raud tēvs, māmiņa,
Vēl gaužaki līgaviņa,
Vēl gaužaki līgaviņa,
Tai noņēmu vainadziņu,
Tai noņēmu vainadziņu
Pašâ ziedu laiciņâ.
Neraud' gauži, līgaviņa,
Gaidi mani pārnākot;
Ja tu mani nesagaidi,
Sagaid' manu kumeliņu.-
Devitâi vasarâi
Pārteceja kumeliņis,
Pārteceja kumeliņis
Smilšainàmi kājiņàm.
Pavaicaju kumeļami,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņis
Uz tàm Prūšu (Turku) robežàm.
Tur gul vīri kà ozoli,
Strēķiem krāva zobeniņus,
Strēķiem krāva zobeniņus,
Kaudzèm meta cepurites.
Tur asiņu straume tek,
No kauliemi tiltu taisa.

31978-7
Es tev saku, vecais brāli,
Sedlo manu kumeliņu,
Mauc tos stangu iemauktiņus
Sudrabiņa sprādzitèm.
Zelta puški nošķindeja,
Kumeļâje uzlecot.
Atskatose atpakaļe,
Kas raud žēli pakaļâ.
Raud tēviņis, raud māmiņa,
Vēl jo žēli līgaviņa,
Vēl jo žēli līgaviņa
Par vaiņaga noņēmumu.
"Kad tu augi kara vīris,
Kam tu mani bildinaji?
Kam tu mani bildinaji,
Kam noņēmi vainadziņu"?

31978-11
Uz kariņu aizjādams,
Riņķî griezu kumeliņu,
Atskatos atpakaļ,
Kas pēc manis gauži raud.
Raud māmiņa, raud māsiņa,
Līgaviņa vēl gaužak,
Tai noņēmu vainadziņu
Pašâ ziedu laiciņâ,
Pašâ ziedu laiciņâ,
Pašâs lustes dieniņâs.

31978-5
Es, karâ nùídams,
Atsavèru atpakaļ,
Atsavèru atpakaļ,
Kas péc maņa gaùži raud.
Mòmuļeņa gaùži raud
Par šypuļai kòrumeņu,
Veļ gaùžók ļaùdaveņa
Par vaiņuka nùjimšonu:
Tai nùjèmu vaiņuçeņu
Pošâ zídu laìçeņâ,
Pošâ zídu laìçeņâ,
Pošâ bàdu dìņeņâ.

31978-10
Uz kariņu aizjādamis,
Atskatosi atpakaļ,
Atskatosi atpakaļ,
Kas raud žēli pakaļâ.
Tēvs, māmiņa žēli raud,
Vēl jo žēli līgaviņa,
Vēl jo žēli līgaviņa
Par vaiņaga noņēmumu.
"Kad tu biji kaŗa vīrs,
Kam tu mani bildinaji,
Kam tu mani bildinaji,
Kam noņēmi vaiņadziņu?
Es būt' savu vaiņadziņu
Pie māmiņas novalkajsi,
Pie māmiņas novalkajsi,
Iemetusi rozitês,
Lai ziedeja vaiņadziņis
Līdz citàmi rozitèm,
Līdz citàmi rozitèm,
Līdz citami rudenim.

31978-2
Es karâ aiziedams,
Atskatos atpakaļ,
Atskatos atpakaļ,
Kas pēc manis gauži raud,
Tēvs, māmiņa gauži raud,
Sakàs mazu lolojuši,
Līgaviņa vēl gaužaki,
Tai noņēmu vainadziņu,
Tai noņēmu vainadziņu
Pašâ ziedu laiciņâ.

31978-13
Uz kariņu projam jāju,
Birzê gāju rīkstes griezt.
Atpakaļi atskatos,
Kas tur stāv aiz bērziem?
Viena bija man' māsiņa,
Otra mana līgaviņa.
Māsiņ' mana gauži raud,
Līgaviņa vēl gaužaki.
Neraud gauži līgaviņa,
Lūgšu kara virsniekiem,
Lūgšu kara virsniekiem,
Brīv man tevi līdzi ņemt,
Brīv man tevi līdzi ņemt
Līdz tàm Prūšu robežàm.
Tad redzesi, līgaviņa,
Kādas dienas zaldatam.
Zaldatam tādas dienas,
Kà mazam putniņam,
Kà mazam putniņam,
Kas gul zara galiņâ.