15795-0
Es brāliti mīļi lūdzu,
Pie rociņas turedama,
Lai dod savu kumeliņu
Pajāt mazu gabaliņu,
Lai vareju atsacìt
Tam nelieša tēva dēlam.

15796-2
Diezin, diezin, vaj ir tiesa,
Ko tie ļaudis daudz runaja?
Teica manu mīļako
Jau ar citu saderetu.
Segloj' savu kumeliņu,
Jāšu viņu apraudzìt.
Sniedzu roku, domu muti,
Ši man rokas vairs nedod,
Ši man rokas vairs nedod,
Jau ar citu sadereta.
Ej ar Dievu, skrej ar vēju,
Man būs cita mātes meita,
Man būs cita mātes meita
Vēl jo daiļa, vēl jo puika.

15796-0
Es nezinu, kas man kait,
Man gāliņa gaužam sāp.
Vaj būs mana līgaviņa
Jau ar citu sadereta?
Pa ļaudim gan dzirdeju,
Pats vēl labi nezinaju.
Eim' stallei, sedloj' bēri,
Jāš' tīšam apraudzìt.
Kad atjāju, tad atradu
Sēžam galda galiņâi.
Eimu klātu, dodu roku,
Viņa rokas vai(r)s nedeva.
Saki, saki, man' sirsniņa,
Kādu vainu man atrassi?
Nekāds nelga, nekāds blēdis,
Godigs puika, tēva dēls.
Būs man vienas rozes dēļ
Tādu augstu žogu kāpt?
Būs man vienas meitas dēļ
Turèt lielu sirdēstiņu?
Gan būs māte, kas dos meitu,
Tu žēlosi nedevuse,
Tu žēlosi nedevuse,
Raudàs meita nenākuse.

15796-1
Diezin, Dievis, vaj tas tiesa,
Ko tie ļaudis daudz runaja?
Teica manu līgaviņu
Jau ar citu saderetu.
Sedloj' savu kumeliņu,
Jāšu viņu apraudzìt.
Kad àzjāju, tad atradu
Jau ar citu saderetu.
Saki, saki, man' sirsniņa,
Kādu vainu man atradi?
Vaj kāds šķelmis, vaj kāds nelga,
Vaj dzēreja tēva dēls?
-N'esi šķelmis, n'esi nelga,
Ilgu laiku vilcinaji.
-Nu ar Dievu, tautu meita,
Ņemšu citu līgaviņu;
Būs man cita mātes meita
Ar raženu augumiņu.

15796-5
Tumša nakte, melns celinis,
Sedloj' melnu kumeliņu,
Jāšu savu līgavinu
Šo naksniņu apraudzìt.
Pats vēl labi nezināju,
Par ļaudim gan dzirdeju:
Mana jauna līgavina
Jau ar citu sadereta.
Es nojāju, es atradu
Sēdim galda galinâ,
Sēdim galda galinâ,
Alus kanna rocinâ.
Sniedzu roku, devu mutes,
Ši galvinu šķībi grieze,
Ši galvinu šķībi grieze,
Jau ar citu saderejse.
Saki, mana līgavina,
Kādu vainu tu man devi?
Vaj es žūpa, vaj es nelga,
Vaj es zirgu mainenieks?
Godigs puika, tēva dēlis,
Laba zirga kopejins.-
Bij man vienas meitas dēļ
Tādu gaŗu ceļu jāt,
Tādu gaŗu ceļu jāt,
Sviedrèt savu kumelinu?
Ņēmu savu zirgu deķi,
Slauku sviedrus kumeļam;
Ņēmu zīda lakatinu,
Slauku žēlas asariņas.
Es paklāju melnu deķi
Pa kumeļa kājinàm,
Lai trūd manis kumelinis
Pēc tàs jaunas līgaviņas.

15796-3
Tāļu biju, nezināju,
Par ļaudìma vien dzirdeju,
Par ļaudìma vien dzirdeju,
Ka man brūte atsakot.
Segloj' savu kumeliņu,
Jāš' es viņas apraudzìti.
Kà nojājis, tà ieraugu, -
Man sirsniņa gaužam sāpa.
Iemu klāti, domu roku,
Ši jau rokas vairs neņēme,
Ši jau rokas vairs neņēme,
Jau ar citu saderejse.
Ej projama, mana mīļa,
Kur Dieviņis tev vēleja,
Kur Dieviņis tev vēleja,
Ne ļautiņi neaizliedza.
Bij man vienas rozes dēļi
Tādu augstu žogu pīti?
Bij man vienas meitas dēļi
Turèt lielus sirdēstiņus?
Diezgan rožu dārziņâja,
Diezgan meiču māmuļiti.
Tīkamaju rozit' rāvu,
Tīkamaju meitu ņēmu.
Tīkamaja mātes meita
Ta būs mana līgaviņa,
Ta būs mana līgaviņa,
Man' kumeļa braucejiņa,
Tam auziņu devejiņa,
Tam deķišu audejiņa.

15796-4
Tālu, tālu mana mīļa,
Ta pie manis vairs nenāk.
Segloj' savu kumeliņu,
Jāš' tīšam apraudzìt.
Kad nojāju, tad atradu
Sēžam galda galiņâ,
Alus kanna rociņâ,
Zelta kronis galviņâ.
Es viņai roku sniedzu,
Viņa roku vairs nedod.
Saki, saki, sirsniņ mīļà,
Kādas vainas man atrodi?
Ne kāds dzērajs, ne kāds nelga,
Godigs puika, tēva dēls,
Lielu zirgu jājejiņš,
Smalku drēbju valkatajs,
Smalku drēbju valkatajs,
Zelta naudas turetajs.

15797-0
Es tam tautu dēliņam
Ik rudeni žēl dariju:
Pavasari sadereju,
Nāk rudenis, atsaciju.

15798-0
Es tam tautu dēliņam
Žēlumiņu padariju:
Piesoliju, atsaciju,
Lai staigà raudadams.

15799-4
Es uzkāpu kalniņâ,
Pašâ kalna galiņâ,
Dzirdu ļaudis runajot,
Ka man brūte atsakot.
Nolaižos lejiņâ,
Segloj' bēru kumeliņu,
Segloj' bēru kumeliņu,
Jāju brūtes aplūkot.
Ne pie vārtiem nedajāju,
Redzu brūti klēts priekšâ
Brūnus matus ķemmejot,
Baltas rokas mazgajot,
Baltas rokas mazgajot,
Zīd' dvielitê slaukoties.
Ne ta manim roku sniedze,
Ne ar manim runajàs.
Ej projam, vīzdegune,
Vaj es citas nedabušu?
Būs māmiņa, kam būs meitas,
Kas māk meitas audzinàt.
Tai es sniegšu, tai es došu
Savu zelta gredzentiņu.