13727-0
Kur tie mani bāleliņi,
Ka tie mani neredzeja?
Tautas mani bridinaja
Par asiem rugajiem,
Par asiem rugajiem
Ar basàm kājiņàm.

13728-0
Kur tie mani diže rad'
Kur bagate bālelin',
Kad tie mani neredzej'
Tautiņâs pavārgušu?

13729-0
Kur tu ísi, bòļeņeņ,
Bolltys kòjis audamís?
- Íšu mòsys pasavàrtu,
Dzèržu tautys nycynòj.
Dút es devu sow' mòşeņu,
Det nadúšu nycynót:
Vínu rùku mòsu devu,
Ùtru zaļu zùbiņeņu.

13730-37
Tec, bērit, šņaukadams,
Līdz tautieša nama duru.
Ne pie vārtu nepiebrauca,
Nāk māsiņa raudadama.
Nāc ārâ, znota šķelmi,
Man ar tevi jarunai,
Ka māsiņa gauži raud?
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj valkaji neveletu?
Tava galva manâ rokâ,
Mans tērauda zobeniņš;
Tik es vien apdomaju,
Kas māsai maizes dos.

13730-11
Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš' māsiņas apraudzìt,
Dzird' tautiņas nicinam.
Stāvi, muns kumeliņ,
Pie tautieša nama durvu.
Nāc ārâ, znota šķelmi,
Ka māsiņa gauži raud?
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj nesaji neveletu?
Tava galva, muna roka,
Muns tērauda zobintiņš;
Muns tērauda zobintiņš
Tavu galvu līdzinàs!

13730-31
Kur tu jāsi, mans brāliti,
Vakarâi kājas āvi?
- Tec, māsiņa, nevaicà,
Atnes manus zābaciņus.
- Nu atnesu zābaciņus,
Kur tu jāsi, mans brāliti?
- Tec, māsiņa, nevaicà,
Atnes manu zobentiņu.
- Nu atnesu zobentiņu,
Kur nu jāsi, mans brāliti?
- Tec, māsiņa, nevaicà,
Apseglo kumeliņu.
- Apsegloju kumeliņu,
Kur nu jāsi, mans brāliti?
- Tec, māsiņa, nevaicà,
Atcel man platus vārtus.
- Nu atcēlu platus vārtus,
Kur tu jāsi, mans brāliti?
- Jāšu māsas apraudzìt,
Dzirdu tautas niecinot.

13730-13
Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš' māsiņas apraudzìt,
Kà dzīvoja tautiņâs.

13730-30
Kur tu jāsi, bāleliņ,
Kumeliņu seglodams?
- Tec, māsiņ, nevaicà,
Atnes manu zīdautiņu!
- Kur tu jāsi, bāleliņ?
Es atnesu zīdautiņu.
- Tec, māsiņ, nevaicà,
Atnes manus krūzu svārkus!
- Kur tu jāsi, bāleliņ?
Es atnesu krūzu svārkus.
- Tec, māsiņ, nevaicà,
Atnes cauņu cepuriti!
- Kur tu jāsi, bāleliņ?
Es atnesu cepuriti.
- Tec, māsiņ, nevaicà,
Atnes manu zobeniņu!
- Kur tu jāsi, bāleliņ?
Es atnesu zobeniņu.
- Jāš' māsiņas apraudzìt,
Dzirdu tautas nicinam.
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Tek māsiņa raudadama,
Tek māsiņa raudadama,
Asariņas slaucidama.
Cel, māsiņ, platus vārtus,
Lai tek mans kumeliņš
Lai tek mans kumeliņš
Pie tautieša nama durvim.
Tautiet šķelmi, nāc ārâ,
Lai es drusku parunaju:
Vaj tu ēdi nesamaltu?
Vaj valkaji neveletu?
Tava galva, manâ rokâ
Mans asais zobeniņš!
Mans asais zobeniņš
Noņems tavu cepuriti!

13730-12
Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš' māsiņas apraudzìt,
Dzirdu tautas nicinot.

13730-7
Kur tu iesi, bāleniņ,
Baltas kājas audamies?
- Iešu māsas lūkoties,
Kà dzīvoja tautiņâs.
Ne pie vārtiem nepiegāju,
Tek māsiņa raudadama;
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Pavaicaju māsiņai,
Kāda dzīve tautiņâs.
- Ai, bāliņ, rūgta dzīve:
Rītâ rutki, launagâ,
Rītâ rutki, launagâ,
Vakarâi rudzenica;
Sviedrôs kreklu novalkaju,
Asarâs izveleju.
- Nāc tuvaki, znota šķelmi,
Ko es tevim pasacišu:
Mana roka, tava galva,
Mans tērauda zobeniņš!