13273-0
Kur tu augi, skaista meita,
Kad es tevi neredzeju?
-Es uzaugu pie māmiņas
Sarkan' rožu dārziņâ;
Baltas zeķes, melnas kurpes,
Sarkan' rožu vainadziņš.
Kur tu augi, smuks puisiti,
Kad es tevi neredzeju?
-Es uzaugu pie bāliņa
Svešajâ zemitê,
Svešajâ zemitê
Zilas jūras līkumâ.
Audzi liela, smuk' meitiņa,
Būsi mana līgaviņa,
Tad es tevi aizvedišu
Zilas jūras maliņâ.

13274-0
Kur tu iesi, smuks puisiti,
Pelekiem svārciņiem?
-Cauri Rìgu, caur Jelgavu
Uz Dobeles meitiņàm.
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nāk meitiņa raudadama,
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Ko tu raudi, kas tev kait,
Mana jauna līgaviņa?
-Kà bij manim neraudàt,
Ne man tēva, ne māmiņas.
-Nāc pie manis tu, meitiņa,
Man iraid tēvs un māte.
-Ko mēs tādi darisim,
Abi jauni sagājuši?
-Sēsim rozes,pīsim kroņus,
Kopsim plašu rožu dārzu.

13275-1
Kur tu jāsi, smuks puisiti,
Ar to bēru kumeliņu?
-Jāšu es pie straujas upes
Dzierdìt savu kumeliņu.
Augsti krasti, dziļš ūdenis,
Nevar upi piekacèt.
Tec, meitiņa, sētiņâ,
Atnes manim skaidru spanni,
Atnes manim skaidru spanni,
Padzird manu kumeliņu.
Ja dzirdisi šo reiziņu,
Tad dzirdisi visu mūžu.
-Ai, puisiti, ai brāliti,
Nekrāp mani sērdieniti.
-Ai, meitiņa, ai māsiņa,
Nekrāpš' tevi sērdieniti.

13275-0
Kur tu jāsi smuks puisiti,
Ar to bēru kumelinu?
-Jāšu es pie straujas upes
Dzirdìt sava kumelina.
Tai upiti augsti krasti,
Baidàs mana kumelinis.
Tec, meitina, sētienâja,
Iznes man skaidru spanni,
Iznes man skaidru spanni,
Padzird' mana kumelinu.
Kad dzirdisi šo reizinu,
Tad dzirdisi visu mūžu.
-Šo reizinu gan dzirdišu,
Visu mūžu nedzirdišu.

13276-1
Kur tu jāsi, smuks puisiti,
Tumsâ sebu vakarâ?
Jāj pie manim, smuks puisiti,
Es tev došu nakts mājiņ',
Es tev došu nakts mājiņu,
Tīras auzas kumeļam,
Tīras auzas kumeļami,
Pašam gultu pataisišu,
Pašam gultu pataisišu
Mīkstiem dūnu spilveniem,
Mīkstiem dūnu spilveniem,
Smalkiem slēžu palagiem,
Smalkiem slēžu palagiemi,
Ar raibaju rožu deķi,
Ar raibaju rožu deķi,
Pate iešu klātgulèt.-
No rītiņa cēlušies,
Abi divi gaužam raud:
Vienam žēl projam jāt,
Otram žēl še palikt.

13276-0
Tumsiņâi, vakarâ?
Jāj pie manis, kalpa puisi,
Es tev došu naktes māju,
Kumeļam staļļa dangu,
Tev vietiņu pārgulèt;
Kumeļam tīras auzas,
Baltābolu redelês;
Tev gultiņu uztaisišu
Mīkstiem dūnu spilveniem,
Mīkstiem dūnu spilveniem,
Baltiem linu palagiem,
Baltiem linu palagiem
Rožu deķi apsegâ,
Rožu deķi apsegâ,
Iešu pate klātgulèt.
-No rītiņa celdamies
Abi divi žēli raud:
Vienam žēl projam iet,
Otram žēl še palikt.
-Neraud gauži, līgaviņa,
Rakstiš' mazu grāmatiņu.
-Kad pārnāca grāmatiņa:
Jau ar citu saderejis.
Izlasiju, saplosiju,
Man vairs tāda nevajaga!
Kas klaus' puiša viltus mēli,
Tas klaus' vilka lelošanu;
Puisenam cirpti mati,
Trejdeviņi padomiņi.

13276-2
Kur tu jāsi, smuks puisiti,
Tik vēlâje vakarâ?
Jāj pie mani, smuks puisiti,
Es tev došu naktes mājas,
Es tev došu naktes mājas,
Kumeļami tīras auzas,
Kumeļami tīras auzas,
Pašam gultu uztaisitu,
Pašam gultu uztaisitu
Smalkiem linu palagiem,
Smalkiem linu palagiemi
Mīkstiem dūnu spilveniem,
Mīkstiem dūnu spilveniemi,
Rožu deķi apsegam,
Rožu deķi apsegami,
Pate iešu klātgulèt.-
No rītiņa celdamiesi
Abi divi žēli raud.
Viens raud - žēli projam jāti,
Otram žēli šeit palikt.
-Neraud žēli, palikuse,
Rakstiš' mazu grāmatiņu!
Kad atnāca grāmatiņa,
Jau ar citu sadereta,
Jau ar citu sadereta,
Trīs svētdienas sludinata,
Trīs svētdienas sludinata,
Ceturtâja salaulata.-
Kad no kaŗa mājâs jāju,
Izpuškotu kumeliņu,
Skauģu bērni sasēduši
Mana ceļa maliņâ.
Mūkat nosti, skauģu bērni,
Samīs manis kumeliņš,
Samīs manis kumeliņis
Ar tērauda pakaviem,
Ar tērauda pakaviemi,
Ar sudraba nagliņàm;
Kur kājiņu virsû spēra,
Uguntiņa pakaļ lēca;
Kad uzmina uz akmeņa,
Akmenitis pušu plīsa.

13277-0
Kur tu skriesi, vanadziņ,
Ar tiem vasku spārniņiem?
Pār Daugavu, pār jūriņu,
Uz Vāczemes meitiņàm.

13278-0
Lai man tika, kas man tika,
Ta meitiņa, ta man tika,
Ta meitiņa, ta man tika,
Ko ceļâ satikos.
Sniedzu roku, devu mutes,
Saucu savu līgaviņu,
Saucu savu līgaviņu,
Devu zelta gredzentiņu.
Būsi mana līgaviņa,
Man gultiņas taisitaja,
Man gultiņas taisitaja,
Man cimdiņu aditaja;
Kad iziešu, pavadisi,
Kad pārnākšu, sagaidisi.

13278-3
Ciema meita māseciņa,
Būsi mana līgaviņa,
Man krekliņu šuvejiņa,
Raibu cimdu aditaja.