13268-2
Meitu māte velejàs
Ledus kalna galiņâ,
Kas gribeja klāt piejāt,
Lai kaldina kumeliņu.
Es vareju klāt piejāt,
Man bij kalts kumeliņš,
Saskaldiju ledus kalnu
Deviņôs gabalôs.

13269-0
Kroga Līze gultu taisa,
Aicin' mani klāt gulèt.
Guli pate, kroga Līze,
Es pie tevis negulešu,
Es gulešu jūriņâ
Savâ oša laiviņâ.
Jūras gaiļi agri dzieda,
Agri sēdu laiviņâ,
Ka vareju naktsmājot
Pie tàs meitu māmuliņas.
Labvakari, meitu māte,
Vaj ir silta istabiņa?
Ja būs silta istabiņa,
Tad būs jauka valodiņa.
Meitu mātes istabiņa
Trīskārt daiļi izpušķota,
Zīlitèm, pakariem,
Zaļajàmi palejàm.
Zīles manas kājas spieda,
Pakars rāva cepuriti.

13270-0
Kur, puisiti, tu teceji
Ar sarkanu kamzoliti?
- Caurim cauri caur Jelgavu
Pie tàm Rìgas mamzelèm.
Gan man' labi saņēmušas,
Zirgiem auzas pabērušas,
Zirgiem auzas pabēruşas,
Pašiem gultas pataisijšas.
Tik vien slikti padarijšas,
Siveniņus ielaidušas,
Siveniņus ielaidušas,
Mellas kannas pacēlušas.
Cauri, cauri, appakaļ
Pie Jelgavas meitenèm.
Jelgaviņa mazs pilsats,
Bet jau smukas meitenites.
Apsēdos, atpūtos
Liela ceļa maliņâi,
Pretim nāca tautu meita,
Raibus cimdus adidama,
Raibus cimdus adidama,
Asariņas slaucidama,
Asariņas slaucidama
Baltâi zīdu nēzdogâi.

13271-0
Kur, puisiti, tu teceji?
Rokâ nesi zelta kroni.
- Caur Rìgu, caur Jelgavu
Uz Dobeles meitiņàm.
Dobelê smuidras meitas,
Tur sev ņemšu vērpajiņu.

13271-1
Kur, puisiti, tu tecesi
Sarkaniem kamzoļiem?
-Cauri Rìgu, caur Jelgavu
Uz Kurzemes meitiņàm.
Tàs mūs labi uzņēmušas,
Zirgiem auzas padevušas,
Zirgiem auzas padevušas,
Pašiem alu iznesušas,
Pašiem alu iznesušas
Baltajàm rociņàm,
Baltajàmi rociņàm,
Baltajàmi kanniņàm.

13271-2
Kur tu iesi, jauns puisiti,
Pelekiem svārciņiem?
-Caur Cēsim, cauri Rìgu
Uz Kurzemes meitiņàm.

13272-0
Kur tie jāje, duj bajari?
He, he, duj bajari!
Zīda puški zemi slauka.
He, he, zemi slauka!
Tie izjāja dienu, nakti,
He, he, dien' un nakti!
Uzjāj vienu augstu kalnu.
Viers to kalnu zaļa zāle,
Viers to zāli zelta rasa.
Apkārt kalnu liepas auga,
Apakš liepàm avotiņis.
Tur iznāce jaunas meitas
Veleties un mazgaties.
Iznāk viena itin smuka,
Glauda manu kumeliņu.
Vaj tu glaudi, vaj neglaudi,
Necelš' tevi mugurâi.
Iznāk otra vēl jo smuka,
Atceļ man tos vaŗa vārtus,
Atceļ man tos vaŗa vārtus,
Ielaiž mani sētvidûi.
Sijà auzas, smuka meitiņ,
Dod manam kumeļam.
Tas neēda pora zāli,
Nedzeŗ rāvu ūdentiņ',
Tas gribeja tīru auzu,
Miglâi pļautu āboliņ'.

13273-3
Kur tu augi, skaista meita,
Ka es tevi naredzèju?
Vaj tu augi siļeņâ,
Vaj siļeņa maļeņâ?
-Es izaugu pi màmeņis,
Bolltas ròžas ravádama,
Bolltas ròžas ravádama,
Zaļas rùtas laistédama.
Bolltu ròžu, zaļu rùtu
Nùsaveju vaiņuceņu.
Vaìcoj kungi, vaìcoj ļauds:
Kur tu jèmi, kas tev deve?
Reìgâ perku, naudu devu,
Vòrdzemê vòkenòju ?.

13273-2
Kur tu augi, skaista meita,
Ka as tava naredzèju?
Kab byutum as redzèjis
Pèrktum zeìļu vaiņuceņu.
-As izaugu pi màmeņis,
Kai sorkona bryukļineite,
Sorkon' rùžu dòrzeņâ
Zam rùžeņis lapeņóm.

13273-1
Sarkanbalta mātes meita,
Tà kà roze dārziņâ;
Šmīdris gaŗš tautu dēls,
Tà kà donis jūrmalâ.
-Kur tu augi, smuk' meitiņa,
Ka es tevi neredzeju?
-Es uzaugu pie māmiņas
Baltâ rožu dārziņâ.
Kur tu augi, smuks puisiti,
Ka es tevi neredzeju?
-Es uzaugu uz akmiņa
Zilas jūras maliņâ.
Sniedz rociņu, dod mutiti,
Būsi mana līgaviņa,
Būsi mana līgaviņa,
Man cimdiņu aditaja,
Man cimdiņu aditaja,
Man gultiņas taisitaja.