34045-1
Man bij viena Turku pupa,
Nezinaju kur stādìt;
Stādu rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Man uzauga Turku pupa
Līdz pašàmi debesìm;
Es uzkāpu debesîs
Pa pupiņas pākstitèm.
Es redzeju jūriņâi
Dieva dēlu zvejojot:
Zīda tīklis, zelta laiva,
Sudrabota zēģelite.

34044-0
Es atradu Turku pupu,
Mātes gultu taisidama;
Es iesēju Turku pupu
Baltajâ smiltszemê.
Ta izauga tiev' un gaŗa
Līdz pašàmi debesim.
Es uzkāpu debesîs
Pa pupiņas zariņiem,
Es redzeju Dieva dēlu,
Segloj' bēru kumeliņu:
Dieva dēls medìt gāja
Sudrabiņa sunišiem.

31943-0
Bērziņš auga uz akmiņa
Sudrabiņa lapiņàm,
Strazdiņš dzied galotnê,
Lakstigala pazarê.
Strazdiņš prasa dziedadams:
Kas tur jāj, zeme rīb?
Lakstigala atbildeja:
Tur jāj mūsu brāleliņi,
Tur jāj mūsu brāleliņi
Uz tiem Turku robežiem,
Uz tiem Turku robežiem
Ar Turkiem karoties.

14495-2
Suņi rēja, vārti čīkst,
Tek' pie loga raudzities
Kas tur jāj, kas tur brauc
Sirmu bēru kumeliņu:
Tur jāj manis mīļakais
Turku zvēru cepuriti.

5035-3
Man bej vína Turku pupa
Bolltu rùžu dòrziņâ.
Jei izauga lela gara
Da pošam debešam.
Es izkopu debesîş
Pa pupiņiş zariņím;
Nu Dìviņa pavaìcóvu,
Kur palyka tàvs ar mòti.
- Tàvs ar mòti Vòczemê
Saùļis meitai kózys dzer.

32125-0
Nevareju (Nav man vaļas) visu mūžu
Kurzemêi nodzīvot:
Ķeizars raksta grāmatiņu
Pie Kurzemes muižniekim.
Raksta, raksta, rēķinaja,
Jaunus puišus kaŗâi dot,
Kas veseli uzauguši
Kà sarkani āboliņi.
Nu ar Dievu, tēvs un māte,
Es jums maizes vairs nedošu;
Lai jums deva tie dēliņi,
Kas palika Kurzemêi.
Nu ar Dievu Kurzem's puiši,
Jūs vairs manis neredzesit;
Man jaiet tas celiņis,
Kur augdamis nestaigaju.
Nu ar Dievu, Kurzem's meitas,
Jūs vairs manis neredzesit;
Nu man' gaida Turku meitas
Uz tàm Turku robežàm.

34046-0
Man bij viena balta (Turku pupa)
Kur es viņu iestādišu?
Stādij' rožu dārziņâi
Baltajâi smiltiņâ.
Ta uzauga kupla, gara
Līdz pašami debesim.
Es uzkāpu debesîs
Pa pupiņas zariņiem,
Es redzeju Dieva dēlus
Kumeliņus seglojot.
Kur tu jāji, Dieva dēls,
Kumeliņu apseglojis?
-Jāšu sievas lūkoties,
Saules meitas precibâs.

4989-1
Man bij viena Turku pupiņ',
Nezinaju, kur stādit;
Iestādiju kalniņâ,
Ta izauga liela gaŗa,
Ta izauga liela gaŗa,
Līdz pašàm debesim.
Es uzkāpu debesîs
Pa tiem pupu zariņiem.
Es prasiju Dieviņam,
Kur guļ mana māmuliņa.
- Augstâ priežu kalniņâ,
Pašâ kalna galiņâ.-
Celies, mana māmuliņa,
Es pacelšu veleniņu,
Es tev teikšu raudadama,
Ko man dara sveša māte:
Matus plūca, pliķi cirta,
Spēr' ar kāju pabeņķê.

34043-11
Man bij viena Turku pupa,
Kur es viņu iedēstišu?
Augsta kalna galiņâ,
Tur es viņu iedēstišu.
Man izauga Turku pupa
Līdz pašàm debesìm.
Es uzkāpu debesîs
Pa pupiņas zariņiem.
Es atradu Dieva dēlus
Kumeliņu seglojot.
Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Seglo cieti kumeliņu,
Seglo cieti kumeliņu,
Kaldin' asu zobeniņu,
Lai es jāju par jūriņu
Jūdu māti sakapàt.-
Sakapaju Jùdu māti
Deviņôs gabalôs,
Man noskrēja brūni svārki
Jūdu mātes asinìm.
Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Kur es viņus izmazgašu?
-Tâi upê izmazgasi,
Kur deviņas straumes tek.
-Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Kur es viņus izžāvešu?
-Tâi dārzâ izžāvesi,
Kur deviņas saules spīd.
-Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Kur es viņus sarullešu?
-Tâi rullî sarullesi,
Kur deviņas rulletajas,
-Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Kur es viņus paglabašu?
-Tâi skapî paglabasi,
Kur deviņas atslēdziņas,
Kur deviņas atslēdziņas,
Kur deviņas slēdzejiņas.

34043-12
Man bij viena Turku pupa,
To stādiju kalniņâ.
Man izauga gaŗa pupa
Līdz pašàmi debesìm.
Es uzkāpu debesîs
Pa pupiņas zariņiem.
Es atradu melnu Velnu
Pašâ pupas galotnê.
Es to Velnu sakapaju
Deviņôsi gabalôs.
Apskrej mani zīžu svārki
Ar tàm Velna asinìm.
Pasakieti, labi ļaudis,
Kur es viņus izmazgašu?
- Tâi upê izmazgasi,
Kur deviņas straumes tek.
-Pasakieti, labi ļaudis,
Kur es viņus izžāvešu?
- Tâi dārzâ izžāvesi,
Kur deviņas saules spīd.