| 
                        
                          Par brūtgana un brūtes tikumiem un netikumiem. 
21867-0 Aiju, manu lielu kaunu 				Pret citàm māsiņàm: 				Es bij' pati vēligà, 				Nu neveikļa līgaviņa. 21868-0 Ai, pīlite platkājite, 				Kam sajauci ūdentinu? 				Ai, netiklis tēva dēls, 				Apsjem labu mātes meitu! 21869-0 Apakļam, mans pūriņš, 				Apakļam, mans bāliņš! 				Uz celiņu sazinaju 				Slinku maizes arajiņu. 21870-0 Dieviņš deva, man vēleja 				Slinku vīru arajiņu; 				Ne puķite neziedeja 				Slinka vīra sējumâ. 21871-4 Es šķietos kalnâ kāpt, 				Daiļu rauti āboliņu; 				Norāvos vīreksniti, 				Kas vairs lieti nedereja. 21871-1 Es dzīros kalnu kāpt, 				Ieķerties abulâ; 				Ieķēros vīgrieznî, 				Kas vis lieti nederej'. 21871-5 Es šķitos uzaugdama 				Pureniņu sasagūt; 				Sasaguvu vīrekstiņu, 				Kas lietai nedereja. 21871-6 Es cereju kalnâ kāpt(i) 				Noķerties ozolâ; 				Noķēros vīboknê, 				Tik tādâ nelietê. 21871-3 Es gribeju kalnâ kāpt, 				Pie ozola noķerties; 				Noteceju lejiņâ, 				Noķēros vīdrīksnê. 21871-0 Es šķitos uzaugdama 				Pureniņu sasagūt: 				Sasaguvu vīgriezniti,- 				Nekam lieti nedereja.  
                     |