30894-10
Tumsiņâi vakarâ
Man pazuda mans brālitis.
Izmekleju bērzu bierzi,
Kà ar slotu izslauciju.
Es uzkāpu kalniņâi
Pašâi kalna galiņâi.
Es redzeju visu jūŗu,
Visus jūŗas zvejnieciņus.
Ai, lūdzami zvejnieciņi,
Redzejat man' brāliti?
-Ai, meitiņa, ai, māsiņa,
Kāds jel bija tavs brālitis?
Smuks puisitis, baltu muti,
Padzeltani matu gali.
-Ai, meitiņa, ai, māsiņa,
Tāds gul jūŗas dibenâ,
Smilktes viņa vaigus grauza,
Ūdens matus plūdinaja.
-Ai, puisiši, ai, brāliši,
Vilnat viņu maliņâ.
-Ai, meitiņa, ai, māsiņa,
Ko mums dārgi azmaksasi?
-Vienam došu slēžu kreklu,
Otram zīda nēzdaudziņu,
Tam trešàm, jaunakàm
Pate sevi vēlejos,
Pate sevi vēlejos
Mūžam viņa līgaviņa,
Mūžam viņa līgaviņa,
Zēģelišu mazgataja.