15796-5
Tumša nakte, melns celinis,
Sedloj' melnu kumeliņu,
Jāšu savu līgavinu
Šo naksniņu apraudzìt.
Pats vēl labi nezināju,
Par ļaudim gan dzirdeju:
Mana jauna līgavina
Jau ar citu sadereta.
Es nojāju, es atradu
Sēdim galda galinâ,
Sēdim galda galinâ,
Alus kanna rocinâ.
Sniedzu roku, devu mutes,
Ši galvinu šķībi grieze,
Ši galvinu šķībi grieze,
Jau ar citu saderejse.
Saki, mana līgavina,
Kādu vainu tu man devi?
Vaj es žūpa, vaj es nelga,
Vaj es zirgu mainenieks?
Godigs puika, tēva dēlis,
Laba zirga kopejins.-
Bij man vienas meitas dēļ
Tādu gaŗu ceļu jāt,
Tādu gaŗu ceļu jāt,
Sviedrèt savu kumelinu?
Ņēmu savu zirgu deķi,
Slauku sviedrus kumeļam;
Ņēmu zīda lakatinu,
Slauku žēlas asariņas.
Es paklāju melnu deķi
Pa kumeļa kājinàm,
Lai trūd manis kumelinis
Pēc tàs jaunas līgaviņas.