13711-0
Es iedevu sav' māsiņu
Tâis tāļâs tautiņâs.
Es nezinu, kamlabad
Man sirsniņa gauži sāp.
Vaj būs māsa noskumuse
Tâis tāļâs tautiņâs?
Tâi trešâ mēnesî
Atnāk maza grāmatiņa.
Grāmatiņâ ierakstits:
Jāj māsiņu apraudzìt!
Vēl pie vārtiem nepiejāju,
Nāk māsiņa vārtus vērt.
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Sak' tiešam, man' māsiņ,
Kādas vainas tu sūdzies?
-Sūras dienas, grūtas dienas,
Manu mīļu bāleliņ!
-Nāc ārâ, tautu dēls,
Nāc ar mani parunàt.
Nāc, māsiņa, klētiņâ,
Parād' savu dzīvošanu.
Es atradu klētiņâ
Pelav' maizi, rudzu putru,
Pelav' maizi, rudzu putru,
Trīsžuburu kančakiņu.
Tausies, māsiņ, drīz jo drīz,
Tev' māmiņa gaidìt gaida.
Tautiets lūdza raudadams:
Pamet vēl šādu gadu!
Nepamešu, nepamešu,
Māmiņ', viņu gaidìt gaida.