13595-15
Laivenieka (Upenieku) meita biju,
Laivâ gulu launadziņu,
Laivâ gulu launadziņu,
Niedrê kāru vainadziņu.
Atskrej zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Aiziet manis vainadziņis,
Burbulišus mētadams.
Ņem, brāliti, oša laivu,
Dzenies manu vainadziņu.
-Oša laiva smaga laiva,
Ta peld dziļi ūdenî.
-Ņem, brāliti, liepas laivu,
Dzenies manu vainadziņu,
Liepas laiva viegla koka,
Ta peld viegli ūdenî.-
Ai, mīļais, bāleliņi,
Vaj panāci vainadzinu?
-Gan panācu, gan sadzinu
Pašâ jūras vidiņâ,
Pašâ jūras vidiņâ,
Lielâ jūras saliņâ,
Lielâ jūras saliņâ,
Laba vīra sētiņâ,
Laba vīra sētiņâ,
Bandenieka klētiņâ,
Bandenieka klētiņâ
Zelta vadža galiņâ.
-Dod, brāliti, simtu mārku,
Izpirc manu vainadziņu.
-Jau sadevu divi simti,
Ne galviņas neatgrieza,
To vārdiņu vien sacija:
Lai nāk pate valkataja,
Lai nāk pate valkataja
Šo naksniņu pārgulèt.
Kad gulès šo naksniņu,
Tad gulès visu mūžu.

13595-15
Laivenieka (Upenieku) meita biju,
Laivâ gulu launadziņu,
Laivâ gulu launadziņu,
Niedrê kāru vaiņadziņu.
Atskrien zaļa līdaciņa,
Ta norāva vaiņadziņu.
Ta aizgāja ūdens ceļu
Burbulišus mētadama.
Ņem, bāliņi, oša laivu,
Ej pēc mana vaiņadziņa.








-Gana gāju, gan panācu,
Māsiņ, tavu vaiņadziņu,




Laba vīra sētiņâ,
Bandenieka klētiņâ,
Bandenieka klētiņâ
Zelta vadža galiņâ.
-Ņem, bāliņi, sieku naudas,
Izpirc manu vaiņadziņu.
-Gan, māsiņa, divi devu,
Ne galviņas nepagrieza,
To vārdiņu vien atteica:
Lai nāk pate valkataja,
Lai nāk pate valkataja
Visu mūžu klātgulèt.