SĀKUMLAPA| PAR DAINU SKAPI| PALĪDZĪBA| ATSAUKSMES
Daina #126
Rezultāti: 1 - 10 no 11
126-2
Jūs, ļautiņi, domajat,
Ka es dziedu lustes dēļ:
Dziedu laiku kavedama,
Savu sirdi remdedama.
126-2
Kas dzirdeja, tas sacija,
Ka aiz prieka nevareju:
Dziedu laiku kavedama,
Savu sirdi remdedama.
126-2
Šķita mani sveša māte
No lustèm vien dziedot:
Dziedu laiku kavedama,
Savu sirdi remdedama.
126-2
Tà sacija sveša māte,
Lustes dēļ vien dziedaju:
Dziedu laiku kavedama,
Savu sirdi remdedama.
126-2
Vaj šķiet mani sveši ļaudis
Lustitèm vien dziedim:
Dziedu laiku kavedama,
Savu sirdi remdedama.
126-2
Visi ļaudis brīnijàs,
Ka es liela dziedataja:
Dziedu laiku kavedama,
Savu sirdi remdedama.
126-2
Citi ļaudis ta sacija,
Aiz priekiem es dziedot:
Dziedu laiku kavedama,
Savu sirdi remdedama.
126-2
Citi ļaudis tà sacija,
Ka es dziežu lustes dēļ:
Dziedu laiku kavedama,
Savu sirdi remdedama.
126-2
Citi ļaudis tà sacija,
Lustes dēļ vien dziedot:
Dziedu laiku kavedama,
Savu sirdi remdedama.
126-2
Ne vis liela prieka dēļ
Es dziesmiņu nodziedaju:
Sirdi savu remdedama,
Īsu laiku kavedama.
1»
Rezultāti: 1 - 10 no 11
meklēt Dainu skapī