30888-3
Uz ūdeņa laizdamies,
Saujâ nešu dvēseliti:
Ne kociņa nesaķēru,
Ne māmiņas nepasauču.

30888-4
Uz ūdeņa iziedams,
Dievam devu dvēseliti:
Ne pie koka pieķerties,
Ne saukt tēva, māmuliņas.

30888-1
Roku māmiņ' i atdevu,
Ūdens ceļu iestādams:
Vaj pie koka nosaķēru?
Vaj piesaucu bāleliņu?

30889-0
Ūdentiņis straujtecitis
Lielu darbu daritajs:
Māsai ziedu nesejiņis,
Bāliņam sudrabiņa.

30890-0
Upes māte, jūras māte,
Sargi manus bāleliņus!
Vēju māte, cilâ viegļi
Baltajos zēģelišus!

30891-0
Uz jūriņu zvejot braucu
Ar ozola kumeliņu;
Priekšâi banga, pakaļâi,
Vidû manis augumiņis.

30892-0
Uz ūdeņa laizdamies,
Apiņotu alu dzēru,
Lai iet mana dvēselite
Kà apiņa galvenite.

30892-1
Uz ūdeņa uziedamis,
Dievam devu dvēseliti;
Uz ūdeņa dvēselite
Kā putniņš zariņâ.

30893-0
Uz ūdens uziedams,
Mirstamo kreklu vilku:
Te miršana, dzīvošana
Man apakš kājiņàm.

30894-3
Es uzkāpu kalniņâ
Pašâ kalna galiņâ,
Ieraudziju jūriņâ
Trīs zvejniekus zvejojam.
Dievs palīdz, zvejnieciņi,
Redzejat man' bāliņu?
-Vai, godiga mātes meita,
Kāds bij tavs bāleliņis?
-Smuks puisitis, baltu vaigu,
Dzeltaniemi matiņiem.
-Vai, godiga mātes meita,
Tāds gul jūras dibinâ,
Smiltis viņa vaigus grauž,
Viļņi matus purina.
-Vai, godigi zvejnieciņi,
Velkat viņu maliņâ .
-Vai, godiga mātes meita,
Ko maksasi par vilkumu?
-Vienam došu slēžu kreklu,
Otram zīžu nēzdodziņu;
Trešajam nav ko dot,
Tam es pate piederešu,
Ne vienam, ne otram,
Ka pašam stūrmanim,
Tas māceja laivu dzīt
Ar vējiņu, pret vējiņu,
Pret vējiņu Vāczemê,
Ar vējiņu Kurzemê.