4680-0
Vilteniece sveša māte,
Solìt sola, bet nedeva:
Sola mani linu palgu,
Sola baltu villainiti.
Tur tu dosi, es neņemšu,
Dieva galda galiņâ (t. i. bērês).

33844-4
Māte mani kult gribeja,
Es noteku lejiņâ,
Es noteku lejiņâ
Pie kuplaja ozoliņa.
Gar kuplaju ozoliņu
Sudrabiņa upe tek,
Sudrabiņa upe tek
Deviņàm(i) attekàm.
Devitâ attekâ
Dieva dēls pirti dara (taisa),
Dieva dēls pirti dara (taisa),
Zelta spāres spāredams,
Zelta spāres spāredams,
Zelta sūnas sūnodams.
Saules meita pirtî gāja,
Zelta slota padusê,
Zelta slota padusê,
Zīda reklis azotê.
Zvaigznes nesa ūdentiņu
Ar dimanta kausiņiem.
Mēnestiņš garu meta
Ar sudraba biķeriti,
Salda piena garu meta,
Vīnâ slotu slapinaja.
Met, Mēnesi, pamazam,
Lai nelūst zelta zari,
Lai nelūst zelta zari,
Lai dabù Dieva dēls?.

23800-0
Labak man daudz dieveru,
Ne kà daudz māsiciņu;
Dieverôs kà brāļôs,
Māsicâs kà kuņâs.

1581-0
Dievs dod manim citu bērnu,
Šito kūmu vairs neņemšu:
Ēsti, dzerti gan māceja,
Ne pāditi dancinàt.

25885-5
Akminaiņu ceļu jāju
Brālišam sievu vest.
Ak, Dieviņu, es atradu
Tautâs jauku dzīvošanu:
Lejiņâ upe tek,
Kalnâ zied ābelite.

34043-9
Man bij viena balta pupa,
Kur es to iestādiju?
Iestādiju dārzinâ
Baltâ smilšu kalnìnâ.
Ta uzauga liela gara
Līdz pašàm debesim.
Es uzkāpu debesîs
Pa tiem pupas zarìnim,
Es redzeju Dieva dēlu
Siekim bites mērijot.
Es nokalu zobintìnu
Notiem bišu dzelonim.
Es nodūru Vella māti
Ar to bišu zobintìnu,
Man nošķīda brūni svārki
Ar tàm Vella asinim.
Mīļai Marai pavaicaju,
Kur es viņus izmazgašu?
-Mazgà, puisit, tâi upê,
Kur deviņas straumes skrien.
-Mīļai Marai pavaicaju,
Kur es tos izžāvešu.
-Žāvè, puisit, tâi dārzâ,
Kur deviņas saules spīd.
-Mīļai Marai pavaicaju,
Kur es viņus sarullešu.
-Rullè, puisit, tâi rullî,
Kur deviņas ruļļu meitas.
-Mīļai Marai pavaicaju,
Kur es viņus novalkašu.
-Valkà, puisit, tâi dienâ,
Kad deviņas saules spīd.

33961-0
Saules meita jostas auda,
Mēnesî sēdedama;
Dieva dēli klāt sēdeja
Ar sudraba lukturiem.

19427-0
Ta Anniņa gaļu grieza,
Celišôs iespieduse;
Ta bij Dieva žēlastiba,
Ka vēderu nepārgrieza.

6427-2
Ai, Dieviņ, kuo derìšu,
Pete rúoeze ceļu ràda:
Iet par viju ziedádama
Uotras sàtas dàerziņâ.

6689-2
Palīdz man tu, Dieviņ,
Kadēļ man nepalīdz'?
- Celies agri, gulsties vēlu,
I Dieviņš palīdzès.