17462-0
Kad, māsiņ, laba dzīve,
Teic citàm māsiņàm;
Kad bij kāda suņu virska,
Dzīvo paša raudadama.

32768-3
Jāņa māte bēdajàs,
Liela pulka līgotaju.
Nebēdà, Jāņa māte,
Paēduši, padzēruši,
Paēduši, padzēruši,
Līgot vien atnācàm.

31797-0
Ne tik drīzi, ne tik drīzi,
Kà kundziņis radzinaja!
Nu tik mana līgaviņa
Taisàs cept ceļa maizi.

10151-0
Lai nobāla man vaidziņi,
Lai sakalta vainadziņš,
Šôs puišôs nav neviena,
Kam es būtu līgaviņa.

10932-0
Vēli, vēli, māmulite,
Vēl', kurami vēledama:
Ja nevēli tautiņàm,
Vēl' zaļàmi velenàm.

7802-0
Pūru, manu tukšu pūru,
Es par pūru nebēdaju;
Vēl manâ pūriņâ
Deviņ' pāru liepas vīžu,
Deviņ' pāru liepas vīžu,
Deviņ pāru kārkla vīžu.

33886-0
Ozols auga jūrmalâ
Ledainàm lapiņàm;
Tur Saulite miglu meta,
Uzlēkdama, rietedama.

7142-2
Tautu meita dzeltainite
Dzeltes plūca siliņâ;
Ne tai bija vilka briesmas,
Ne vanaga nospēruma.

2946-1
Lai būs putra , kāda putra,
Putra būs vakarâ:
Es redzeju, māmiņai
Dūmi kūp namiņâ.

13250-48
Kur tu jāji, ciema puisi,
Jau saulite vakarâ?
Gul' tepat, ciema puisi,
Es tev vietu pataisišu,
Es tev vietu pataisišu
Pie lodziņa kambarî.
Guledams nolūkoju,
Ko dar' ciema zeltainites.
Viena vērpa, otra auda,
Trešà zīdu tecinaja,
Ceturtà, pastarite,
Ta baroja kumeliņu.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas baroja kumeliņu;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Meitu bēdu nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauga kupla roze
Manâ galvas galiņâ.
Tur sanāca ciema meitas
Ik sestdienas kroņus vīt,
Ik sestdienas kroņus vīt,
Ik svētdienas baznicâ.
Laužiet, meitas, zarus manus,
Galotniti nelaužiet,
Lai paliek galotnite
Vējiņam vēdinàt,
Vējiņam vēdinàt,
Putniņam uzmesties.
Atjāj divi Dieva dēli,
Nolauž pašu galotniti,
Nolauž pašu galotniti,
Aizspraužàs aiz cepures,
Aizspraužàs aiz cepures
Ienes Māŗas baznicâ,
Ienes Māŗas baznicâ,
Ieliek Māŗas šūpulî.
Čūdàs Māŗa, brīnàs Māŗa:
Kas ši tāda puķe, roze?
Ta nebija puķe, roze,
Ta bij puiša dvēselite,
Ta bij puiša dvēselite,
Meitu bēdu nomiruse.