www.dainuskapis.lv logo
SĀKUMLAPA| PAR DAINU SKAPI| PALĪDZĪBA| ATSAUKSMES
Izvērstā meklēšana

Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).


Meklēja avotu 244
Rezultāti: 21 - 28 no 28
Meklēt vēl
18528-3
Tālu, tālu suņi rēja,
Tālu pūta medenieki;
Tur izdzina zelta irbi
Caur sudraba ozoliem.
251-1
Zied ābele pret ābeli
Katra savâ kalniņâ;
Dzied meitiņa pret meitiņu
Katra savâ novadâ.
14767-0
Nāc, meitiņa, tu pie manis,
Tu labaka nedabusi.
Pēc tu nāksi, es neņemšu,
Tu staigasi raudadama;
Arajiņu nosmādeji,
Čigans tevi apprecès.
14586-0
Vai, Dieviņi, ko darišu,
Sveši ļaudis istabâ!
Pilni staļļi melnu zirgu,
Pilni vadži iemauktiņu.
11793-0
Es jums lūdzu, jaunas meitas,
Mūžam puišus neklausat;
Kuŗa meita puisi klausa,
Klausa vilku gaudojam.
13730-28
Kur tu jāsi, bāleliņi,
Vakarâi kājas āvi?
- Jāšu māsas apraudziti,
Dzirdu tautas rūdinam.
Rītâ putra, vakarâi,
Sīvi rutki launagâ.
Ne puslauka nenojāju,
Noskan manis zobentiņš;
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nozviedzàs kumeliņš.
Iznāk māsa no istabas,
Slauka gaužas asariņas,
Vienu roku vārtus cēla,
Otru slauka asariņas.
Cel, māsiņa, plati vārtus,
Lai tek rikšus kumeliņš,
Lai tek rikšus kumeliņis
Līdz tautieša namdurìm.
Nāc ārâ, tautiet šķelmi,
Kam tu māsu raudinaji?
Vaj tu ēdi neizceptu,
Vai valkaji nemazgatu?
Cepta maize kambarî,
Balts krekliņis mugurâ.
Mana roka, tava galva,
Mans tērauda zobentiņš!
5037-8
No rītiņa migliņâ
Man pazuda līgaviņa,
Niedru purvu izbradaju,
Līgaviņu mekledams.
Niedru purvu bradadams,
Uzbrien' trijus avotiņus.
Vienâ dzēra raibas govis,
Otrâ baltas avitiņas;
Pie ta treša avotiņa
Divas baltas mazgajàs.
Viena bija māsa mana,
Otra mana līgaviņa.
Māsiņ' mani projam raida,
Līgaviņa klāt aicina.
Līgaviņa man iedeva
Zilu zīdes nēzdodziņu.
Iedodama piesacija:
Mazgà rīta rasiņâ,
Mazgà rīta rasiņâ,
Žāvè liepu zariņâ,
Žāvè liepu zariņâ,
Rullè zelta rullitî.
556-17
Uz ciniti dziedàt kāpu,
Uz akmini gavilèt.
Lai dzirdeja tautu dēli
Pa deviņiem pagastiem,
Lai sedloja kumeliņu,
Jāja mani raudzities.
Kad atjāja, tad atrada,
Nav ciniša lielumâ.
-Bij man tāda krupja dēļ
Tādu tāļu ceļu jāt,
Tādu tāļu ceļu jāt,
Sviedrot savu kumeliņu!
«123
Meklēja avotu 244
Rezultāti: 21 - 28 no 28
Meklēt vēl
meklēt Dainu skapī