SĀKUMLAPA| PAR DAINU SKAPI| PALĪDZĪBA| ATSAUKSMES
Atbalss no senajiem laikiem.
Katalogs > ... > Precību dziesmas. > Atbalss no senajiem laikiem.
Rezultāti: 71 - 80 no 575
13250-30
Līgo laiva uz ūdeņa,
Uz araja meitiņàm;
Arajam skaistas meitas,
Zēģlišu audejiņas.
Viena vērpa, otra auda,
Trešà zīdu šķetinaja;
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas to zīdu šķetinaja;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasieti,
Bēdiņâs nomirušu?
-Tur mēs tevi glabasim,
Skaistâ rožu dārziņâ,
Skaistâ rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauga kupla roze
Deviņàmi galotnèm.
Tur sanāca svētu rītu
Jaunas meitas puškķoties.
Laužat, meitas, ko lauzdamas,
Galotniti nelaužat.
Nolauž pašu galotniti,
Ietin zīdes nēzdogâ,
Ietin zīdes nēzdogâ,
Ienes Māŗas baznicâ.
Māŗa prasa raudadama:
Kur, meitiņa, tādu ņēmi?
Rìgâ pirku,naudu devu,
Vāczemê kaldinaju.
Kam jūs, meitas, melojiet.
Ta ir puiša dvēselite,
Ta ir puiša dvēselite,
Bēdiņâs nomiruša.
13250-16
Jāju, jāju garu ceļu,
Ceļam gala nezinaju.
Jāj' pie vienas zaļas birzes,
Griezu šķetru padusê.
Jāju,jāju garu ceļu,
Ceļam gala nezinaju.
Izjāj' no tàs zaļas birzes,
Ieraug' vienu augstu kalnu.
Nu ar rikšiem, nu ar lēkšiem
Uz to vienu augtu kalnu.
Dajāj' nu pie augsta kalna,
Ieraug' vienu lielu ciemu.
Nu ar rikšiem, nu ar lēkšiem
Uz to vienu lielu ciemu.
Dajāj nu pie liela ciema,
Metu šķetru sētmalâ.
No tàs šķetras būšķešanas
Uztrūkàs ciema suņi;
No ta suņu trūkumiņa
Iztek trīs zeltenites.
Divas mani pašu ņēma,
Trešà manu kumeliņu.
Ieliek manu kumeliņu
Triju staļļu dibenâ,
Triju staļļu dibenâ
Aiz deviņàm atslēgàm.
Ieved pašu istabâ,
Paceļ man liepas krēslu,
Paceļ man liepas krēslu,
Pienes man kļava galdu.
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek man drusku pagulèt.
Ne es ēdu, ne es dzeru,
Tikai drusku paguleju.
Noskatos guledams,
Ko darija jaunas meitas.
Viena šuva, otra auda,
Trešà zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķetereja;
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani glabasat,
Žēlabâs nomirušu?
Sarkan' rožu dārziņâ
Zem magoņu lapiņàm.
Tur uzauga skaista puķe
Deviņiem zariņiem;
Tur jāj jauni kara vīri
Ik rītiņus puškoties;
Tur teceja jaunas meitas
Ik rītiņus kroņus vīt.
Appušķojšies, sataisijšies,
Ieiet Māras baznicâ.
Prasa Māra raudadama:
Kas ta tāda skaista puķe?
Ta nebija skaista puķe,
Ta bij puiša dēselite.
13250-15
Jāju dienu jāju nakti,
Neko labu neuzjāju.
Uzjāj vienu augstu kalnu,
Ieraug' vienu lielu ciemu.
Iztek viena zeltenite,
Ta sunišus pasàrgaja;
Iztek otra zeltenite,
Ta saņēme kumeliņu.
Iztek trešà zeltenite,
Ta iebēre silê auzas;
Iztek veca māmulite,
Ta saņēme mani pašu.
Ieved mani istabâ,
Sēdin' galda galiņâ.-
Tais', meitiņa, siena gultu
Tumšajâ kaktiņâ,
Lai es varu nolūkot,
Ko tàs ciema meitas dara.
Viena aude otra vērpe,
Trešà zīdu šķeterè.
Dod, māmiņ, man to meitu,
Kas to zīdu šķeterè;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani racisiet
Bēdu puisi nomirušu?
Racìs rožu dārziņà
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauge kupla roze
Deviņiem žuburiem,
Tur ar' nāce ik svētdienas
Jaunas meitas krones pīt.
Raujat, meitas, ko raudamas,
Neraujat galotni.
Ienāc' pati Māres meita,
Ta norāve galotniti.
Norāvusi galotniti,
Ienes Māres baznicâ,
Ienes Māres baznicâ,
Pakaŗ Dieva altarî.
Sak' ta Māre sieredama:
Ta nav puķe,ta nav roze,
Ta nav puķe, ta nav roze,
Ta ir puiša dvēselite.
13250-49
Trīs meitiņas māmiņai,
Visas trīs amatnieces:
Viena vērpa, otra auda,
Trešà zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, man meitiņu,
Kas to zīdu šķetereja;
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Bēdiņâs nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Zem rozišu saknitèm.
Tur izauga kupla roze
Deviņiem žuburiem.
Kad iet meitas baznicâ,
Lai vij rožu vainadziņu;
Kad atnāk no baznicas,
Lai liek pūra dibenâ.
Cik pacēla pūra vāku,
Tik asaras noslaucija:
Te guļ mans mīļakais
Zem rozišu saknitèm.
13250-52
Trīs priedites silâ auga,
Visas vienu garumiņu,
Visas vienu garumiņu,
Visas vienu kuplumiņu.
Vienu cirtu, otra lūza,
Trešà līdzi līgojàs.
Trīs meitiņas māmiņai,
Visas vienu slaikumiņu,
Visas vienu slaikumiņu,
Visas vienu daiļumiņu.
Viena vērpa, otra auda,
Trešà zīdu šķetinaja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas to zīdu šķetinaja;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņâs,
Es nomiršu bēdiņâs,
Jaunu meitu žēlumôs.
Kur jūs mani glabasiti
Bēdu puisi nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur izauga kupla roze
Deviņàmi galotnèm.
Tur sanāca jaunas meitas
Ik svētdienas puškoties.
Laužat, meitas, ko lauzdamas,
Galotniti nelaužat.
Atnāk mana mīļakà,
Ta nolauza galotniti,
Ietin zīda lakatâ,
Ienes Māŗas baznicâ,
Ienes Māŗas baznicâ,
Liek uz zelta lukturiša.
Mīļa Māŗa to vaicaja:
Kas ta puķe, kas ta roze,
Ne ta puķe, ne ta roze,
Ta ir puiša dvēselite,
Ta ir puiša dvēselite,
Kas nomira bēdiņâs,
Kas nomira bēdiņâs,
Jaunu meitu žēlumôs.
13250-42
Strauja, strauja upe tek
Gar bāliņa namdurìm,
Es gribeju caurim jāt,
Baidàs manis kumeliņš,
Baidàs manis kumeliņš
No ūdeņa burbaliņ'.
Kumeļš mani pašu nesa,
Ūdens vilņi kumeliņ'.
Kroga meita gultu taisa,
Aicin' mani kāt gulèt.
Gul tu pati, kroga meita,
Tev ir melli paladziņi,
Man pašam jūritê
Ošu laiva līkumâ.
Teci, mana ošu laiva,
Simtu jūdžu naksniņâ.
Simtu jūdžu tecedama,
Aiztek Saules pagastâ.
Tâi Saulites muižiņâ
Viena veca māmuļite,
Tai vecai māmuļitei
Trīs meitiņas amatâ:
Viena šuve, otra raksta,
Treša zīdu šķeterè.
Man, māmiņa, to meitiņu,
Kas to zīdu šķeterè;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu sirdēstî.
Kur jūs mani ramesit,
Sidēstî nomirušu?
Ramès rožu dārziņâ
Apakš rožu lapiņàm.
Tur uzauga zelta roze
Deviņiem žuburiem,
Lai nāk meitas svētrītâ
Lai piņ rožu vainadziņ':
Lai spīd manis auguminis
Jaunas meitas galviņâ,
Jaunas meitas galviņâ.
Mīļas Māŗas baznicâ.
13250-47
Trīs gadiņi audzinaju
Stallî bēru kumeliņu,
Cetortâ gadiņâ
Lieku sedlus mugurâ,
Lieku sedlus mugurâ,
Bēru riekstus kulitê.
Jāj' pa ceļu spēledams,
Uzjāj' meitas maltavê.
Laidu riekstus šurpu, turpu,
Diezgan riekstu kulitê,
Diezgan riekstu kulitê,
Diezgan meitu lasitaju.
Kamēr meitas riekstus lasa,
Tikmēr kuņa maltavê;
Kamēr meitas kuņu kūle,
Tikmēr saule vakarâ.
-Kur tu jāsi, ciema puisi?
Jau saulite vakarâ;
Gul' pie mums, ciema puisi,
Mums ir vieta pataisita,
Mums ir vieta pataisita
Dziļajâ kambarî,
Dziļajâ kambarî,
Tumsajâ kaktiņâ.
-Kaktiņâ guledams,
Nolūkoju meitu godu,
Nolūkoju meitu godu,
Ko dar' meitas vakarâ.
Viena šuva, otra ada,
Trešà zīdu šķeterè.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķeterè;
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Žēlabâs nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Zem rozišu saknitèm.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiem.
Devitâi žuburâ
Tur aug krusts un zelta roze.
Ta nebija zelta roze,
Ta bij puiša dvēselite.
Tur sagāja jaunas meitas
Ik sestdienas puškoties,
Ik sestdienas puškoties,
Ik svētdienas baznicâ,
Ik svētdienas baznicâ,
Par puisiti Dievu lūgt,
Par puisiti Dievu lūgt,
Meitu bēdâs nomirušu.
13250-37
Tēvs, māmiņa mani kūla,
Kam neņēmu līgaviņu.
Vilku savus brūnus svārkus,
Liku cauna cepuriti,
Segloj' savu kumeliņu
Sudrabiņa sprādzitèm.
Jāj' pa ceļu raudadams.
Nojāj' ciema ielejâ,
Metu seglus sētmalê,
Visa zeme norībeja.
No to seglu rībejiena
Izbijàsi ciema suņi.
No to suņu rējumiņa
Iznāk ciema dzeltenites.
Divi mani pašu veda,
Trešà veda kumeliņu.
Ieved manu kumeliņu
Kunga staļļa dibenâ:
Vara stallis, svina grīda,
Sudrabotas redelites.
Ieved mani istabâi,
Paceļ man liepu krēslu,
Paceļ man liepu krēslu,
Uzklāj man ozol' galdu.
13250-20
Kam tì kungi krùgu taìsa
Ļela çeļa maļeņâ?
Čygonim olu dzert,
Mežnìkim silldétís.
Vína poša krùga maita
Aicyn' maņa pagulét.
Guļ tu poša, krùga maita,
Tova víta pyllna blusu,
Tova víta pyllna blusu,
Tovi mallni paladzeņi.
Meža gaiļi agri dzíd,
Man jóít uz mòtes maitóm.
Màmeņai treis maiteņas,
Vysas roksta smolkus rokstus.
Ka nadúsi tòs maiteņas,
As nùmèršu bèdeņâ.
Kur jius mani globosit,
Nùmyrušu bèdeņâ?
Zam lúdzeņa dòrzeņâ
Smolku rùžu sakņeitês.
Tí izauga bollta puča
Da patim debešim (dabasim).
Atbrauc kungi, atbrauc ļauds,
Nivíns zora nanùlauž;
Atjāj pats Dìva dáls,
Nùlauž pošu versyņeiti,
Nùlauž pošu versyņeiti,
Aizpuškòja capureiti,
Aizpuškòja capureiti,
Ìít Dìva bazņeicâ.
Vaìcoj kungi, vaìcoj ļaudis:
Kaida kùka tì zídeņi,
Na kùçeņa tì zideņi,
Tì ir dórgas dvèşeļeitis,
Tì ir dórgas dvèşeļeitis,
Dèdeņâ nùmyrušas.
13250-28
Kur tu jósi, bròļeļeņ,
Zeìžu jústu júzdamis?
-Ej, mòseņ, navaicoj,
Atdor' man dzelža vòrtus.
-Es vòrteņus atdarèju,
Kur tu jósi, bròļeļeņ?
-Jóju, jóju augstu kolnu,
Jau dajóju cìma sàtu.
Sasatriuka cìma suņi,
Iztak cìma div' dzaltònis.
Vína mani pati jème,
Ùtra munu kumèļeņu.
Mani vede kļèteņî,
Kumèļeņu staļļeitî;
Man patim veìna glòze,
Kumèļam auzu sìks.
Pataìsot man vìteņu
Tymsejâ kakteņâ.
Guládamys nùsavèru,
Kù dora cìma meitas.
Vína oda, ùtra šyva,
Treša roksta zeižauteņis.
Dúd, màmeņ, tù meitiņi,
Kura roksta zeìžauteņis;
Ka nadúsi tòs meiteņis,
Es nùmeršu bèdeņóm.
-Kur mes tevi globósim,
Bèdeņâ nùmyrušu?
-Jaunu meitu dòrzeņâ,
Pošu rùžu videņî,
Pošu rùžu videņî,
Juzupeņu kriùmeņî.
Tí izauga kupla lìpa
Deviņóm atlasém.
Ít meitiņis, ít puìškiņi,
Ni zareņa nanùlauze;
Atít Dìva div' déļeņi,
Nùlauž pošu versyuneiti,
Aizasprauduš' capureiti
Ìít Mòrys bazneiceņâ.
Tai saceja sváta Mòra:
Ni te puķe, ni te ròža,
Te ir dòrga dvèseļeite,
Bèdeņóm nùmyruse.
«4567891011121314»
Rezultāti: 71 - 80 no 575
meklēt Dainu skapī