SĀKUMLAPA| PAR DAINU SKAPI| PALĪDZĪBA| ATSAUKSMES
Atbalss no senajiem laikiem.
Katalogs > ... > Precību dziesmas. > Atbalss no senajiem laikiem.
Rezultāti: 61 - 70 no 575
13248-7
Brūnits mans kumelins,
Kokļu stīgu iemauktìn',
Lai es jāju kokledams
Uz Sprūšim sievas ņemt.
Sprūšu meitas varen dail's,
Zied kà puķes, baltas roz's.
13249-0
Dancà manis kumeliņis
Uz tàm Prūšu robežàm;
Izdancajs, pārvedìs
Vienu Prūšu dzelteniti.
13250-35
Māte mani gauži rāje,
Kam neņemu līgaviņ'.
Es aiziemu klētiņêju,
Gauži, gauži nosraudes.
Izvelk' baltu nēzdaciņu,
Noslauk' gaužas asaras,
Noslauk' gaužas asaras,
Apvelk' gaŗ' sleiš' krekl',
Apvelk' gaŗ' sleiš' krekl',
Apvelk' gaŗ's brūn's biks's,
Apvelk' gaŗ's brūn's biks's,
Apsaunès zābakês,
Apsaunès zābakês,
Apvelk' sov' bruslak',
Apvelk' sov' bruslak',
Apsien' zīž' alzdociņ',
Apsien' zīž' alzdociņ',
Apvelk' gaŗ's brūn's svārk's,
Apvelk' gaŗ's brūn's svārk's,
Apliek' caun' cepurit',
Apliek' caun' cepurit',
Apsedle kumeliņ',
Apsedle kumeliņ',
Kāp' uz sovu kumeliņ'.
Kad ùzkāp' kumaļam,
Tad domāj': kur nu jāt?
Izjājis aiz vārtiem,
Ieraug' vien' diž' mež'.
Kad piejāj' diž' mež',
Ieraug' vien' liel' kaln'.
Kad piejāj' liel' kaln',
Ieraug' vien' bērž' bierz'.
Kad piejāj' bērž' bierz',
Tad nolauz' vien' zar'.
Kad nolauz' vien' zar',
Ieraug' vien' liel' ciem'.
Kad piejāj' liel' ciem',
Iesvied' šaut' sētiņê.
Kad iesvied' šaut' sēt',
Sāk' tie suņi lādinàt.
Iznāk vien' meit' māt',
Pasàrg' man' no suņem.
Iznāk vien' zeltenit',
Ielaiž man' pa vārtem.
Iznāk otr' zeltenit',
Nolūdz' man' no kumaļ'.
Iznāk treš' zeltenit',
Ielūdz man' istabê.
Ielūgaš' istabê,
Paceļ smilg' krēsaliņ',
Paceļ smilg' krēsaliņ',
Apklāj balt' liep' gald';
Apklājš' balt' liep' gald',
Úzliek balt' pūŗ' maiz';
Úzlikš' balt' pūŗ' maiz',
Úzliek med' un alutiņ'.
Tas bij mans ēdeniņš,
Tas bij mans dzēreniņš.
Tiekam ēd', tiekam dzēr',
Li māmiņ' gult' tais';
Kad ùztais' mīkst' gult',
Gāj' iekšê pagulèt.
Gul'dams noskatès,
Ko dar' mātes meitiņas.
Pirma vērp', otra aud',
Treša zīd' šķetane.
Ta bij man' līgaviņ',
Kas to zīd' šķetane;
Ja, māmiņ, to nedos',
Tad nomirš' bēdiņâs.
Kad nomirš' bēdiņâs,
Kur jūs mani apraksiet?
-Raksam rož' dārziņê
Apakš rož' lapiņàm.
Tur ùzauga jaukas rozes
Manâ kapu galiņê,
Tur sanāce jaun's meit's
Svētku rītu puškoties.
Puškodam, dziedadam
Aiznes man' bazancê,
Aiznesuš bazancê,
Úzsien zelt' šūpaliņ';
Úzsējuš zelt' šūpal,
Ieliek man' šūpalê;
Ielikuši šūpalitê,
Sauc eņģeli šūpinàt.
Dižu, dižu to bērniņ',
Tas ir bēdâs nomiris!
13250-41
Saules muižas pagastâ
Viena veca māmuļite;
Tai vecai māmuļitei
Trīs meitiņas amatâ:
Viena auda, otra vērpa,
Trešà zīdi šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdi šķetereja;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu sirdsēstôs.
Kur jūs mani ramesit,
Meitu bēdu nomirušu?
Rokat rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur izauga kupla liepa
Deviņàm galotnèm.
Laužat, meitas, ko lauzdamas,
Galotnites nelaužat.
Te atjāja Dieva dēls,
Nolauž pašu galotniti,
Ienes Māras baznicâ,
Ieliek Dieva šūpulî.
Saka Māra šūpodama;
Ne ta puķe, ne ta roze,
Ta ir puiša dvēselite,
Meitu bēdu nomiruse.
13250-21
Kroga Anna vietu taisa,
Aicin' mani klāt gulèt.
Guli pati, kroga Anna,
Es pie tevis negulešu;
Es gulešu jūriņâ
Savâ ošu laiviņâ.
Agri dzieda jūŗas gaiļi,
Es agrak piecēlos.
Teci, teci tu, laiviņa,
Pa ozola lapiņàm ?!
Uztek vienu zaļu muižu,
Tâi muižâ trīs meitiņas.
Viena šue,otra ade,
Trešà zīdu šķetinaj'.
Kas to zīžu šķetina,
Ta būs mana laulajiņa.
Ja es tàs nedabuš',
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani racisiet,
Puišu bēdâs nomirušu?
Rokat rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur teceja jaunas meitas
Ik svētdienas puškotos.
Raujat, meitas, ko raujat,
Galotnites neraujiet.
Atjājis viens Dieva dēls,
Nolauž galotniti,
Ienes Māŗas baznicâ.
Māŗa saka lūkodama:
Ne ta puķe, ne ta roze,
Ta ir puiša, dvēselite,
Meitas bēdâs nomiruša.
13250-24
Rìgas meita vietu taisa,
Aicin' mani klāt gulèt.
Guli pate, Rìgas meita,
Es pie tevis negulešu;
Es gulešu jūriņâ
Savâ ziedu laiviņâ.
Jūras gaiļi agri dzied,
Agri mani modinaja,
Agri man jāsteidzàs
Saules muižas pagastâ.
Saules muižas pagastâ
Trīs godigas mātes meitas.
Viena vērpa, otra auda,
Trešà zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķetereja;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Meitu bēdu nomirstot?
Rociet rožu dārziņâ
Zem rozišu saknitèm.
Tur izauga kupla roze
Deviņiem žuburiem;
Tur teceja ik rītiņus
Jaunas meitas kroņus vīt.
Plūciet, meitas, lauziet,meitas,
Galotniti nelauziet.
Jāj garàmi Dieva dēls,
Nolauž pašu galotniti,
Nolauž pašu galotniti,
Aizpuškoja cepuriti,
Aizpuškoja cepuriti,
Iejāj' Māras baznicâ.
Tek Mārite raudadama:
Kur, puisiti, tādu ņēmi?
Rìgâ pirku, naudu devu,
Vāczemê kaldinaju.
13250-4
Divi dienas mežâ gāju,
Neka labu nedabuj';
Nu vēl iešu trešâ dienâ,
Dabūš' mellu kumeliņ'.
Uzkāpišu mugurâ,
Uzjājišu augstu kalnu.
No ta kalna nojājišu,
Iejājišu smukâ birzî;
No tàs birzes izjājišu,
Nogriezišu šautru šaujiņ',
Iztrūks ciema suniņi,
Iztek tur trīs skaistas meitas.
Divi mani pašu ņēme,
Viena manu kumeliņ'.
Kumeliņu stallî vede,
Mani pašu istabâ;
Kumeliņam auzas silê,
Man piecēle liepas galdu;
Uzklāj baltu galdautiņ',
Uztais' manim siena vietu,
Lūdze mani, lai es guļu.
Guledamis nolūkaju,
Ko dar ciema meitiņas.
Viena šue, otra ade,
Treša tine zīžu diegus,
Cetorta jaunaka,
Ta cūciņas ēdinaj'.
Dod man, māmiņ, to meitiņu,
Kas cūciņas ēdinaj'.
Ja nedosi to meitiņ',
Miriš' meitas bēdiņâs.
Kur jūs mani racisiet?
Racìs rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauge zelta rozes
Mana kapa galiņâ.
Atjāj divi Dieva dēli,
Nolauz' divi zariņus.
Aiznes Māŗas baznīcâ,
Pušķo Māŗas altariti.
Saka Māŗa sieredama:
Ta puiša dvēselite,
Meitas bēdâs nomirusi.
13250-43
Tais', māmina, man vietìnu
Tumšajâ kaktinâ.
Lai es varu nolūkàt,
Ko tàs meitas labu dar'.
Viena šuva, otra ada,
Trešà zīdi šķetinaja.
Do', māmina, to meitinu,
Kas zīditi šķetinaj';
Ja nedosi to meitinu,
Meitu bēdâ nomiriš'.
13250-19
Kāpu,kāpu kalniņâ,
Pašâ kalna galiņâ,
Tur redzeju visu jūru,
Visus jūras zvejnieciņus.
Jūra prasa smalku tīklu,
Laiva smalku zēģelišu;
Uzvelk baltu zēģeliti,
Iet laiviņa līgodama.
Teci, teci, oša laiva
Aiz to zaļu bērzu birzi,
Tur bij viena zaļa muiža,
Tâi muižâ trīs meitiņas.
Viena auda, otra šuva,
Trešà zīdu šķetereja.
Ta būs mana līgaviņa,
Kas to zīdu šķetereja.
Māmiņ' manu galvu glauda:
Tàs meitiņas nedabusi!
Ja man tàs nedosiet,
Bēdiņâs nomirišu.
Kur jūs mani racisiet,
Bēdâs puisi nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauga kupla roze
Ar sidraba lapiņàm.
Sajāj kungi, stārastiņi,
Nedrīkst raut vienu zaru;
Atjāj divi Dieva dēli,
Tie nolauza divi zarus,
Ietin zīda nēzdogâ,
Ienes Māras baznicâ,
Ienes Māras baznicâ,
Ieliek Māras šūpolî.
Māra saka šūpodama:
Ta ir puiša dvēselite,
Ta ir puiša dvēselite,
Bēdiņâs nomiruša.
13250-51
Trīs priedites lejiņâi,
Visas trīs vien' garumu;
Vienu cirtu, otra lūza,
Trešà līdzi locijàs.
Trīs meitiņas māmiņai,
Visas trīsas vien' dailumu;
Vienu ņēmu, otra nāca,
Trešà līdzi taisijàs.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura līdzi taisijàs;
Ja nedosi tàs meitiņas,
Meitas bēdu nomirišu.
Kur jūs mani racisiet,
Kad es miršu bēdiņâs?
Rociet rožu dārziņâi
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauga kupla roze
Mana zārka galiņâ.
Šādi, tādi garam jāja,
Zaru lauzti nedrīksteja;
Piejāj' trīsi Dieva dēli,
Tie nolauza galoksniti,
Tie nolauza galoksniti,
Aiznes' Māras baznicâ.
Sak' Māriņa raudadama:
Ta nebija īsta roze,
Ta bij puiša dvēselite,
Meitas bēdu nomiruse.
«345678910111213»
Rezultāti: 61 - 70 no 575
meklēt Dainu skapī