15615-4
Nāc pie manis, tautu meita,
Tu labaku nedabosi.
Mellu maizi neēdisi,
Acèm baltu neredzesi;
Ziemu došu ledu grauzt,
Pavasari zuvetiņas,
Pavasari zuvetiņas,
Kas ezera dubenâi.

26551-11
Māte mani mīļ' audzeja
Par visam māsiņam,
Māte mani apsolija
Klātejam ciemiņam.
Es noiešu vēl tālaku
Par visam māsiņam,
Par visam māsiņam,
Par deviņi novadiņi.
Devitâi gadiņâi
Pie māmiņas sērste braucu.
Viens brālitis vārtus cēla,
Otris jēma kumeliņu;
Viena māsa dores dara,
Otra sedza villainiti.
Māte, krēslu paceldama,
Vaicà manu dzīvošanu.
Labi, māte, šim brīžam,
Lai Dievs dod mūžiņam;
Puiši man kājas ava,
Kalpi jūdza kumeliņu,
Manas pašas arajiņis
Sēdin' mani kamanâs,
Sēdin' mani kamanâs,
Sasprauž manas villainites.

14538-0
Es gan redzu, es gan redzu,
Es pie mātes nepalikšu:
Sajāj tautu pilla sēta,
Saņem brāļi kumeliņus.
Es iemuku pie māmiņas
Kà sarkana brūklenite.
Vai, māmiņa mīļa, balta,
Vaj es tev apnikuse?
- Vai, meitiņa mīļvārdite,
Vaj es tautas aicinaju?
To dar' tavs tikumiņš,
Tavs raženais augumiņš.

13646-26
Viena pate mūs' māsiņa,
Mēs deviņi bāleniņi.
Ik rītiņa maldinaja
Pa pūrame tīru rudzu.
Ej, māmiņa, ej, apraugi,
Ko dar' mūsu malejiņa:
Nerūc vairs dziernaviņas
Nedzierž mūsu malejiņu.
Nāk māmiņa no maltuves
Uz istabu raudadama.
-Ko gaidate, bāleniņi,
Sedlojate kumeliņus,
Sedlojate kumeliņus,
Liekat caunu cepurites,
Dzenatiese sav' māsiņu
Simtu jūdžu dieniņâi!
Pirmâi simta galiņâi
Stāv deviņi spēlmaniši.
Ai, godigi spēlmaniši,
Kam tik daili spēlejat?
-Spēlejam tai māsiņai,
Ko vakare gaŗam veda.
-Ai, godigi spēlmaniši,
Drīz mēs viņu panāksim?
-Dzenaties otru simtu.
Ras' jūs viņu panāksit.
Otrâi simta galiņâi
Stāv deviņi spēmaniši.
Ai, godigi spēlmaniši,
Kam tik daili spēlejat?
-Spēlejam tai māsiņai,
Ko vakare gaŗam veda.
Ai, Dieviņi, ai, Dieviņi,
Mēs māsiņu panācam,
Mēs māsiņu panācam,
Trešâi simta galiņâi:
Trešâi simta galiņâi
Jau vizuļi pabiruši,
Jau vizuļi pabiruši
Līdz tautieša nama doru.
Iznāk divi jaunie brāļi,
Kà ozoli zaļodami;
Iznāk divi mūs' māsiņas,
Kà ieviņas ziededamas.
Ieved mani namiņâi,
No namiņa istabâi.
Ceļ deviņus zīļu krēslus,
Liek sēdet, nesēdeju,
Liek sēdet, nesēdeju,
Pēc māsiņas raudzijos.
-Kas tie tādi bāleniņi,
Kas māsiņu mani sauca?
Es negribu māsas vārdu,
Nav zinami bāleniņi.
-Māsiņ zelta drostaliņa,
Pēc tevim zvērejam.
-Brālit putu gabaliņi,
Es negribu zvērejam;
Zvēretim ļautiņim,
Tiem Dieviņis nelīdzeja,
Tiem Dieviņis nelīdzeja
Nevienâi vietiņâi,
Nevienâi vietiņâi,
Ne visâi mūžiņâi.
Ai, īstaju bāleniņi,
Pārnes mātei labas dienas
Par godigu audzejumu,
Par šūpuļa kārumiņu,
Par šūpuļa kārumiņu,
Par naksniņu muldejumu.

32064-10
Ko sēroji tu, kundziņi,
Uz zobena atspiedies?
Kà es gauži nesērošu,
Jauni vien kaŗa vīri,
Nevareja bungas nest,
Ne zobeņa vēcinàt.
-Jūs, kundziņi, varen lieli,
Visai pāri nedarat,
Tad varès bungas nest,
Ir zobeni mirdzinàt.