25440-0
Lasaties, dieveri,
Vienâ vietâ!
Nu mūs' māsiņa
Gabalus dalìs.

10204-1
Es tev lūdzu, tautu dēls,
Ganôs mani nelūko:
Ganôs man kārklu vīzes,
Skarbalaiņi lindraciņi.

29771-1
Kalejiņi bāleliņi,
Apkal manu kumeliņu,
Apkal manu kumeliņu
Ar veciem dālderiem
Ar veciem dālderiem,
Ar sudraba nagliņàm.
Meitu māte sagšas auda
Ledus kalna galiņâ;
Kam bij kaltis kumeliņš,
Tas vareja klātu tikt.
Man bij kaltis kumeliņš
Es par kalnu nebēdaju,
Saskaldiju ledus kalnu
Deviņiem gabaliem.
Stāvi stingri, kumeliņi,
Uz devita gabaliņa,
Ļauj man vaļas parunàt
Ar to meitu māmuliti.

24539-0
Vaiņadziņu valkadama,
Es nenieka nebēdaju;
Kad noņēma vaiņadziņu,
Bēda bēdas galiņâ.

33562-0
Gulu, gulu, miegs nenāca,
Apakš kupla lazdu krūma.
Atnāk mans mīļais tēvs:
Celies, dēliņ, nāc man līdz!
Es tev došu piecas muižas,
Visas piecas dzimtas muižas.
- Ne celšos, ne es iešu,
Man galviņa gauži sāp.
Gulu, gulu, miegs nenāca,
Apakš kupla lazdu krūma.
Atnāk mana mīļà māte;
Celies, dēliņ, nāc man līdz!
Es tev došu piecas govis,
Visas piecas raibas govis.
- Ne celšos, ne es iešu,
Man galviņa gauži sāp.
Gulu, gulu, miegs nenāca,
Apakš kupla lazdu krūma.
Atnāk mans mīļais brālis:
Celies, brālit, nāc man līdz!
Es tev došu piecus zirgus,
Visus piecus sirmus zirgus.
- Ne es celšos, ne es iešu,
Man galviņa gauži sāp.
Gulu, gulu, miegs nenāca,
Apakš kupla lazdu krūma.
Atnāk mana mīļà māsa:
Celies, brālit, nāc man līdz!
Es tev došu piecus kreklus,
Visus piecus izrakstitus.
- Ne es celšos, ne es iešu,
Man galviņa gauži sāp.
Gulu, gulu, miegs nenāca,
Apakš kupla lazdu krūma.
Atnāk mana mīļa brūte:
Celies, brūtgan, nāc ar mani!
Es tev došu piecas mutes,
Visas piecas medus saldas.
- Nu es celšos, nu es iešu,
Man galviņa vairs nesāp.

18879-5
Es iegāju dieverôs,
Kà lielâ eglajâ,
Ne saulites neredzeju
Aiz dieveru cepurèm.

17889-12
Tautiets jūdza, bāliņš jūdza,
Abi jūdza kumeliņus,
Abi jūdza kumeliņus,
Abi lūdza klāt sēdèt.
Nezinot iesēdos
Tautu dēla kamanâs.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimites namdurìm.
Iznāk pate mīļa Laima,
Ieved mani istabâ.
Mīļas Laimas istabâ
Trim kārtàm rozes zied.
Rauj' puķiti, rauj' roziti,
Rauj sarkanu magoniti.
Mīļa Laima man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Mīļa Laima, nesēdešu,
Man nav sievas padomiņš.
-Sēdi droši, nebīsties,
Došu sievas padomiņu.

1708-1
Vaj, nelieti, tevis dēļ
Māte mani audzinaja,
Tina linu palagôs,
Liepâ kāra šūpuliti?

17725-0
Sirsniņ mana grūtpūtite,
Kam tik grūti nopūties?
Vaj tu biji paredzejse
Manu grūtu dzīvošanu?

25630-0
Sametiet, bāleliņi,
Pa pūram tīru rudzu,
Kam jūs mani iedevat
Lācauziņu arajam.