497-0
Virķenâ es dziedaju,
Salacâ atskaneja;
Salacieši zirgus jūdza,
Manas balss klausoties.

32264-2
Ko es došu brālitim
Par šūpuļa kārumiņu?
Ne vistiņa pautus dēja,
Ne māmiņa raušus cepa.

15067-7
Tēvs ar māti, trešs tautietis,
Ko runaja klētiņâ?
Tēvs dev' meitu, māte liedza,
Tautiets lūdza raudadams.
Lūdz, tautieti, tēv' ar māti,
Lūdz meitiņu vēl gaužak.

10331-0
Nāburgôs puiši aug,
Te aug mani bāleliņi;
Tālejâs tautiņâs,
Tur aug mans arajiņš.

34035-0
Dabuj' vienu baltu pupu,
Stādij' kalna galiņâ.
Ta izauga liela gara
Līdz pašàm debesìm.
Es uzkāpu debesîs
Pa tiem pupas zariņiem

10729-0
Sukaj' galvu', nepiņ' matus,
Nerežani iznesos:
Dzird' nāburgu laisku puisi
Līgaviņu meklejot.

29401-0
Ciema gani vella gani,
Caur krūmiem lūrejàs;
Man bij viens kasains āzis,
To nozaga lūredam'.

14861-0
Augstu ļaužu es bērniņš,
Augstu nesu vaiņadziņu;
Kam bij augstas nama durvis,
Lai nāk mani bildinàt.

26551-10
Māte mani mazu bērnu
Tautiņâs aizdevuse.
Devitâ gadiņâ
Pie māmiņas sērstu braucu.
Viens bāliņš vārtus vēra,
Otrs saņēma kumeliņu;
Viena mārša beņķi cēla,
Otra sedza villainiti.
Māmiņ' prasa raudadama,
Kāda dzīve tautiņâs.
Tu, māmiņ, pate zini,
Grūta dzīve tautiņâs;
Guldamies sviedrus slauku,
Celdamies asariņas,
Visi gultas paladziņi
Asaràm nobiruši.

13250-21
Kroga Anna vietu taisa,
Aicin' mani klāt gulèt.
Guli pati, kroga Anna,
Es pie tevis negulešu;
Es gulešu jūriņâ
Savâ ošu laiviņâ.
Agri dzieda jūŗas gaiļi,
Es agrak piecēlos.
Teci, teci tu, laiviņa,
Pa ozola lapiņàm ?!
Uztek vienu zaļu muižu,
Tâi muižâ trīs meitiņas.
Viena šue,otra ade,
Trešà zīdu šķetinaj'.
Kas to zīžu šķetina,
Ta būs mana laulajiņa.
Ja es tàs nedabuš',
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani racisiet,
Puišu bēdâs nomirušu?
Rokat rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur teceja jaunas meitas
Ik svētdienas puškotos.
Raujat, meitas, ko raujat,
Galotnites neraujiet.
Atjājis viens Dieva dēls,
Nolauž galotniti,
Ienes Māŗas baznicâ.
Māŗa saka lūkodama:
Ne ta puķe, ne ta roze,
Ta ir puiša, dvēselite,
Meitas bēdâs nomiruša.