5968-0
Kuŗa smilga kupli auga,
Tai rasiņa ilgi stāv;
Kas bij laba mātes meita,
Daiļi nesa vaiņadziņu.

25480-0
Es atradu ganidama
Skudru austu nēzdodziņu;
To es došu brālitim,
Tautu meitas kaitinàt.

2221-0
Buciti, āziti, ku' liki bārdiņu?
-Izdevu Krievam izkapšu kalt.
Kam to izkapšu tev vajadzeja?
-Izkapšu vajaga sieniņa pļaut.
Kam ta sieniņa tev vajadzeja?
-Sieniņa vajaga gosniņàm dot.
Kam to gosniņu tev vajadzeja?
-Gosniņu vajaga pieniņu slaukt.
Kam ta pieniņa tev vajadzeja?
-Pieniņa vajaga bērniem dot.
Kam to bērnu tev vajadzeja?
-Bērnu vajaga cūciņu ganìt.
Kam to cūciņu tev vajadzeja?
-Cūciņu vajaga kalniņa rakt.
Kam ta kalniņa tev vajadzeja?
-Kalniņa vajaga miezišu sēt.
Kam to miezišu tev vajadzeja?
-Miezišu vajaga alutiņu brūvet.
Ka ta alutiņa tev vajadzeja?
-Alutiņa vajaga brāļiem dzert.
Kam to brāļu tev vajadzeja?
-Brāļu vajaga kaŗâ raidit.
Ko tie brāļi tev pārnesa,
No ta kaŗa pārnākdami?
-Divi zelta adatiņas,
Trešo zelta kniepadatu.
Kur palika adatiņas?
-Tàs iedūra liepu celmâ.
Kur palika liepu celmis?
-Tas sadedza smalkis pelnis.
Kur palika smalki pelni?
-Tie izlija lielis lietis.
Kur palika lieli lieti?
-Sateceja upitê.
Kur palika ta upite?
-To izdzēra Dieva vērši.
Kur palika Dieva vērši?
-Tie aizgāja gaŗu ceļu.
Kur palika gaŗis ceļis?
-Tas apauga zaļu mauru.
Kur palika zaļis mauris?
-To noēda Dieva zosis.
Kur palika Dieva zosis?
-Tàs aizskrēja augstu mežu.
Kur palika augstis mežis?
-To nocirta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpa debesîs.
Tur tie ēda tur tie dzēra,
Biķerišus mētadami.
Es tupeju pagaldê,
Drupatiņas lasidams.
Es prasiju vienu graudu,
Man iedeva divi graudi;
Es prasiju divi graudi,
Man iedeva trīs graudi;
Es prasiju trīs graudi,
Man iedeva visu maišeli-
Blījc, pierê.

23751-0
Es cereju kalnu kāpt,
Pret sauliti raudzities;
Es cereju zeltu nest,
Sudrabiņu niecinàt.
Nu bij man vaŗu nest,
Klausìt svešu māmuliti.

10191-0
Līgot man kà bitei
Pār ūdeni Vāczemê:
Citas meitas atņēmušas
Man maizites arajiņu.

4573-2
Kur tu teci, zeltainite,
Pilns klēpiņis sudrabiņa?
- Uz Jelgavu, uz Jelgavu
Pie dimanta kalejiem.
Ai, dimanta kalejiņi,
Kaļat man vaiņadziņu,
Priekšâ sauli iekaļati,
Pakaļàji mēnestiņu;
Abejpušu iekaļati
Rīta zvaigzni ar vakara.
Lai es gāju, kur iedama,
Priekšâ saule ritinaja,
Priekšâ saule ritinaja,
Pakaļâji mēnestiņis;
Abejpušu ritèt rita
Rita zvaigzne ar vakara.

27574-0
Melni kraukļi satupuši
Mana kapa maliņâ;
Tie nebija melni kraukļi,
Tie Dieviņa eņģeliši.

35135-2
Pricits savu līgaviņu
Rìgâ veda ģērbinàt.
Uz pupiem mārku lika,
Uz vēdera pusdālderi,
Uz to pašu vajadzibu
Dālderiti ritinaja.

3944-4
Es atradu ganidama
Divi zaļas veleniņas.
Apakš vienas tēvs guleja,
Apakš otras māmuļite.
Celies, mana māmuļite,
Es pacelšu veleniņu;
Es tev teikšu raudadama,
Ko man dara sveša māte:
Cirta pliķi, plūca matus,
Kājàm spēra pabeņķê,
Kājàm spēra pabeņķê,
Pārmezdama maizes deva.

1391-0
Līdz gāju namâ, līdz sāku runàt:
Lai mana pādite pusgada staigà,
Pusgada staigà, pa gadu runà.