Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).
5394-0
Daiļa biju mātes meita,
Daiļa gāju nāburgôs.
Nāburdziņu dēliņiem
Sirdis vien kaitināju.
30877-2
Teci viegli tu, laiviņa,
Jūriņâ nav tādu celmu,
Kādi kunga tīrumâ,
Kur saplēsa lemesnicu.
20931-3
Pēteriti Pāvuliti,
Tava sieva stabulniece,
Pelnu sieku pārdevusi,
Āža ragu nopirkusi,
Āža ragu nopirkusi,
Iet pa silu tauredama.
13646-9
Māte vērpa istabâ,
Meitas mala maltuvê.
Ej, māmiņa, aplūkoti,
Vaj ir visas malejiņas:
Vaļâ logi, vaļâ durvis,
Nerūc vairs dzirnaviņas.
Nāk māmiņa istabâ,
Asariņas slaucidama.
-Aun, dēliņ, zābaciņus,
Apvelc lūša kažociņu,
Seglo savu bēru zirgu,
Dzen māsai pakaļâ.
-Jāju, jāju vienu simtu,
Uzjāj' vienu augstu kalnu.
Pašâ kalna galiņâ
Trīs deviņi muzikanti.
Ai, mīļie muzikanti,
Redzejat mūs' māsiņu?
-Dzeniet aši kumeliņus,
Gan ir tāļi gabalâ.
-Jāju, jāju otru simtu,
Uzjāj' otru augstu kalnu.
Pašâ kalna galiņâ
Trīs deviņi spēlmaniši.
Dievs palīdz, spēlmaniši,
Redzejat mūs' māsiņu?
-Dzenat aši kumeliņus,
Gan ir tāļi gabalâ.
-Jāju, jāju trešu simtu,
Uzjāj' trešu augstu kalnu.
Pašâ kalna galiņâ,
Tur bij viena liepu muiža.
Iznāk viens jauns puisits
Manim preti vārtu vērt.
Noņem manu kumeliņu,
Ieliek liepu stallitî.
Ieved pašu istabâ,
Paceļ baltu liepas krēslu,
Paceļ baltu liepas krēslu,
Pieceļ baltu liepas galdu,
Liek pie galda nosēsties,
Liek man ēsti, liek man dzert.
Es neēdu, es nedzēru,
Apkārt vien skatijos.
Tur redzeju sav' māsiņu
Baltâ linu micitê.
-Ēd, bāliņi, dzer bāliņi,
Līdz vairs tev neiešu,
Pa prātam man zemite,
Pa prātam arajiņš.
24321-0
Vai, Anniņ, man' māsiņ,
Turi cieti vaiņadziņu,
Neļauj to kustinàt
Bez apaļa dālderiša.
21231-6
Piesēdàs griezes galva
Pie ta mana bāleliņa;
Mans bāliņš kà kundziņš
Zeltotiem matiņiem.
28843-2
Cep, māte, kukuli,
Es dzīšu ganôs.
Ja cepsi lielu,
Tad dzīšu tāļu;
Ja cepsi mazu,
Tad vārtu galâ.
1212-0
Dievam diena aizgājusi
Ar Laimiti runajot:
Dievs solija lētu mūžu,
Saule ilgu dzīvošanu.
28524-0
Ej, jumiti, nu uz lauku,
Garu ziemu izgulejs,
Sāci jaunu vasariņu,
Svētì mūsu labibiņu.
12921-0
Reta, reta ta priedite,
Kam bij viens taisnis zars;
Reti, reti tie puisiši,
Kam bij labs tikumiņš.
