31840-0
Uz Rèvel, uz Rèvel!
Rèvelê laba dzīve:
Rèvelê tīras auzas,
Šķērsam tek kumeliņ',
Puiši gāje spēledami,
Kumeliņi dancodami;
Zobeniņu vien nenes',
Kungam kaunu nedarij'.

13250-3
Divi dienas mežâ jāju,
Neka laba nedabuj'.
Maldu krēslâ griežu šautru,?
Iztrūkst ciema suniši.
Iztecej' trīs skaistas meitas,
Ieved mani istabâ.
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek man drusku padusèt.
Dusedams es nosaraugu,
Ko dar' ciema meitiņas.
Viena šue, otra ade,
Treša zīdu šķeterej',
Cetortà jaunakà,
Ta cūciņas ēdinaj'.
Dod man, māmiņ, to meitiņu,
Kas cūciņas ēdina.
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani racisiet?
Apakš rožu saknitèm,
Lai nes manu dvēselìt'
Ik svētdien uz baznicu.

30894-6
Piekususi, nevar' vairs,
Sav' bāliņu mekledama.
Rītâ agri kalnâ kāpšu
Ķēniņam roku dot.
Kà uzkāpu, ta paliku,
Zemê tikt nevareju.
No ta kalna es redzeju
Trīs zvejniekus zvejojam.
Jūrmalnieki bālulini,
Redzejat man bālìnu?
-Ai, vidzemes zeltenites,
Tāds guļ jūŗas dibenâ.
Olas viņa vaigu grauze,
Vilnits matus purinaja.
-Jūrmalnieki bālulini,
Velkat viņu malinâ.
-Ak, Vidzemes zeltenites,
Ko soliet par vilkumu?
-Vienam došu linu kreklu,
Otram zīžu nēznociņu;
Trešajam nevareju,
Tam es pati piederešu,
Ne vienam, ne otram,
Kà pašam stūrmanim.
Sturmanits gudris vīrs,
Tas māk laivu zēģelèt
Pa vējam, pretim vēju,
Ka tas griežàs grozamu
Preti savam ienaidniekam.