33625-13
Māte skaita savas meitas
Svētu rītu istabâ;
Visas meitas istabâi,
Pastarite vien nebij.
Pastarite aizteceja
Gar upiti dziedadama,
Gar upiti dziedadama,
Ievas ziedus braucidama.
Ievas ziedus braucidama,
Pamet zelta gredzeniņu.
Gredzeniņu mekledama,
Iekrīt pate upitê.
Nes upite, nepanes,
Ielīgoja Daugavâ.
Nes Daugava, nepanes,
Ielīgoja jūriņâ;
Nes jūriņa, nepanes,
Sit vilnitis maliņâ.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem,
Devitâi žuburî
Zelta puķe galiņâ.
Jāja kungi, stārastiņi,
Ne lapiņas nenorāva;
Aizjāj pats Dieva dēlis,
Norauj pašu zelta puķi,
Norauj pašu zelta puķi,
Appuško cepuriti,
Appuško cepuriti,
Ieiet Māras baznicâ.
Saka Māra vērdamàs:
Ta nebija zelta puķe,
Ta nebija zelta puķe,
Ta meitiņas dvēselite.