31933-22
Skaisti zīle padziedaja
Brāļa lauka galiņâ.
Eitat, meitas, klausities,
Kādu vēsti zīl' atnesa.
Tādu vēsti zīl' atnesa,
Būs brāļem kaŗâ jāt.
Būs brāļem kaŗâ jāt
Nepuškotu cepuriti.
Tec, māsiņa, dārziņâ,
Puško brāļa cepuriti,
Puško brāļa cepuriti
Sarkan' rožu lapiņàm.
Dziedadama appuškoja,
Raudadama pavadija.
Neraud' gauži, man' māsiņa,
Gan tu mani sagaidisi.
Gan raud gauži man' māsiņa,
Vēl jo gauži tēvs, māmiņa.
Neraudat, tēvs, māmiņa,
Gan jūs mani sagaidisit.
Gan raud gauži tēvs, māmiņa,
Vēl jo gauži līgaviņa.
Neraud' gauži, līgaviņa,
Gan tu mani sagaidisi.
Ja tu mani nesagaidi,
Sagaid' manu kumeliņu,
Sagaid' manu kumeliņu
Mālainàm kājiņàm.-
Nomazgaju baltas kājas,
Ieved' rožu dārziņâ.
Es jautaju kumeliņu,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņš,
Kur asiņu upe tek,
Kur asiņu upe tek,
No kauliem tiltu tais',
Zobaniem sēta krauta,
No plintèm žogu pina,
Kaudzèm meta cepuriņas.
Tur gul vīri kà ozoli,
Kà mēreni muiženieki.