30987-0
Māmiņ miļà, māmiņ jaukà,
Man galviņa gauži sāp.
Laid man' drusciņ pastaigàt
Pa tiem jūras līcišiem.
- Meitiņ mīļà, metiņ jaukà,
Vienas tevi nelaidišu,
Cel augšâ savas māsas,
Tàs var tev līdza iet.
- Māsas manas visai greznas,
Visai lepnas palikušas,
Visas puķes nolauzušas,
Kas zied jūras līcišôs:
Raibas rozes, magonites,
Deltenàs kleņģerites.-
Māmiņ miļà, māmiņ jaukà,
Man galviņa gauži sāp.
Laid man' druzciņ pastaigàt
Pa tiem jūras līcišiem.
- Meitiņ mīļà, meitiņ jaukà,
Vienas tevi nelaidišu,
Cel augšâ savus brāļus,
Tie var tev līdza iet.
- Brāļi mani visai stalti,
Visai lepni palikuši,
Visus putnus nošāvuši,
Kas dzied jūras līcišôs:
Raibas irbes, teterišus,
Dzeltanàs cielaviņas.-
Māmiņ mīļà, māmiņ jaukà,
Man galviņa gauži sāp,
Laid man' drusciņ pastaigàt
Pa tiem jūras līcišiem.
- Meitiņ mīļà, meitiņ jaukà,
Vienas tevi nelaidišu,
Piecel jauno zvejenieku,
Tas lai tev līdza iet.
- Labrīt, zvejniek mīļais jaukais,
Dod man' savu oša laivu!-
Oša laiva smaga laiva,
Nogrimst jūras dibinâ.
Māmiņ' mīļà, māmiņ jaukà
Iet gar malu raudadama.