13646-29
Viena pate mūs' māsiņa,
Mēs deviņi bāleliņi.
Ik rītiņus ritinaja
Pa pūram tīru rudzu,
Pa pūram tīru rudzu,
Pa siekam lācauziņu.
Nerūc vairs dzirnutiņas,
Nedzied vairs malejiņa.
No rītiņa celdamiesi,
Iet māmiņa maltuvê,
Iet māmiņa maltuvê
Raudzìt savu malejiņu.
No maltuves iznākuse,
Raud galviņu saņēmuse.
-Ceļaties, bāleliņi,
Meklejat malejiņu,
Malejiņa aizbēguse,
Maltuviti atstājuse.
Jājiet vienu simtu jūdžu,
Līdz jūs viņu panāksiet!
Tâi simtiņa galiņâ
Stāv deviņi spēletaji.
Dievs palīdz, spēletaji,
Kam tik daiļi spēlejat?
-Tai māsai spēlejam,
Ko vakari garam veda.
Teiciet, mums, spēlmaniši,
Kur mēs viņu panāksim?
-Jājiet vēl simtu jūdzu,
Tad jūs viņu panāksiet.
Tâi simtiņa galiņâ
Stāv deviņi kokletaji.
Dievs palīdzi, kokletaji,
Kam tik daiļi koklejat?
-Tai māsai koklejami,
Ko šodieni garam veda.
-Sakiet, mīļi kokletaji,
Kur mēs viņu panāksim?
-Tepat ceļa galiņâ,
Tautu dēla sētiņâ.
Izskrien divi melni suņi,
Sāka mūs lādinàt;
Iznāk divas jaunas māršas,
Ielūdz mūs istabâ,
Ielūdz mūs istabâ,
Ceļ deviņi meldru krēsli.
Ieraugam sav' māsiņu,
Sēžam galda galiņâ,
Sēžam galda galiņâ,
Balta rota galviņâ.
Dievs palīdzi, mūs' māsiņa,
Mēs pēc tevis dzinamies.
-Jājiet projam, bāleliņi,
Es jums līdzi vairs neiešu.
Aiznesieti māmiņai
Simtu, simtu labu dienu.