13373-0
Daiļa puķe dārzâ auga,
Vēl daiļaka jūriņâji,
Zelta zari, zīda saknes,
Sudrabiņa lapiņàm.
Pēc puķites sniedzotiesi,
Iekrīt zīda nēzdaudziņis;
Pēc nēzdauga sniedzotiesi,
Iekrīt zelta gredzentiņš;
Pēc gredzena sniedzotiesi,
Iekrīt zīļu vaiņadziņis;
Pēc vaiņaga sniedzotiesi,
Dzirdu tautas atjājot.
Saka tautas cits uz cita:
Ņemsim zirga mugurâji!
Labak kritu upitêji,
Ne ka tautu rociņâ,
Upit' nesa līgodama,
Tautas veda nievadamas.-
Upit' nesa, nepanesa,
Iesit vilnis Daugavâji;
Daugav' nesa, nepanesa,
Iesit vilnis jūriņâ;
Jūriņ' nesa, nepanesa,
Izsit vilnis maliņâji,
Izsit vilnis maliņâji
Tēva lauka galiņâ.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiemi.
No saknèmi kokles taisa,
No zariemi stabulites.
Sak' bāliņis kokledamis:
Ta koklite žēli skana.
Sak' māmiņa raudadama:
Tà dzied mana pastarite,
Tà dzied mana pastarite,
Gar jūriņu staigadama,
Gar jūriņu staigadama,
Ūdens ziedus lasidama.